Jūrkalnes stāvkrasta augsnes un to veidošanos ietekmējošie faktori

Abstract

Podzolēšanās process ir viens no dominējošajiem augsnes veidošanās procesiem Latvijā. Jūrkalnes stāvkrastā šim procesam pat nelielā teritorijā ir ļoti atšķirīgas izpausmes, kas atspoguļojas neviendabīgos augsnes horizontos. Šī iemesla dēļ relatīvi nelielā teritorijā atbilstoši WRB2014 augsnes klasifikācijai ir liela augsnes grupu daudzveidība. Šobrīd ir pieejama pretrunīga informācija par faktoriem, kas nosaka minēto daudzveidību, tādēļ bakalaura darba mērķis ir noskaidrot vides faktoru nozīmi augsnes veidošanās procesā Jūrkalnes stāvkrastā. Bakalaura darbā tiek pētīta vēsturiskā zemes lietošanas veida maiņa un tā ietekme uz augsnes ķīmiskajām un morfoloģiskajām īpašībām, kā arī podzolēšanās procesu un tā izpausmes atšķirībām smilšainos nogulumos, aprakstot un analizējot Jūrkalnes stāvkrastā ievākto 5 griezumu augšņu paraugu ķīmisko analīžu rezultātus. Pētījums parāda, ka līdumu zemkopības rezultātā uguns ir netieši izraisījusi augsnes eroziju, kā rezultātā vietām ir iznīcināts E horizonts, un augsnē ir samazināts C un N saturs. E horizonta neviendabība norāda arī uz papildus notiekošu laterālo podzolēšanos. Noskaidrots, ka vēsturiski podzolēšanās ir bijis dominējošais augsnes veidošanās process, kas šobrīd sakarā ar uznesto eolo materiālu ir palēninājies.

Podzolization is one of the dominant soil forming factors in Latvia. In Jurkalne seashore this factor has significant differences even in small territory, which is reflected in uneven genetic soil horizons. Consequently there is a big diversity of soil groups in a relatively small area according to WRB2014 soil classification. Currently, contradictory information is available about the factors that determine this diversity, consequently, the aim of this study is to determine the role of environmental factors in the process of soil formation in Jurkalne seashore. This bachelor thesis researches the historical land use change and its impact on soils chemical and morphological properties as well as the podzolization process and its expression in sandy sediments, describing and analyzing the chemical analysis results of 5 profiles of soil samples gathered at Jurkalne seashore. The study shows that indirectly fire has caused soil erosion as a result of agriculture, resulting in the destruction of E horizon, as well as reducing the C and N contents in the soil. The heterogeneity of the E horizon indicates to additional lateral podzolization. Lastly, it has been established that historically podzolization has been the dominant soil forming process, which has slowed down due to the addition of eolian material.