Nieru audzēju klīniski morfoloģiskais raksturojums

Abstract

Saslimstība ar ļaundabīgajiem nieru audzējiem palielinās katru gadu, visizteiktāk tas vērojams pasaules attīstītajās valstīs, kā arī Latvijā. Nieru šūnu karcinoma ir viens no visbiežākajiem ļaundabīgajiem nieru audzējiem. Agrīnajās stadijās nieru šūnu karcinomai nav raksturīga kāda konkrēta simptomātika un lielākajā daļā gadījumu, tā tiek diagnosticēta netīši- veicot izmeklējumus kādas citas saslimšanas gadījumā. Pēc tam, kad audzējs ir ticis diagnosticēts, ir būtiski izvērtēt pacienta vispārējo stāvokli un riska faktorus, no kā ir atkarīga pacientu kopējā dzīvildze un recidīva risks. Ja iespējams, noteikt histoloģisko nieru šūnu karcinomas subtipu un ņemot vērā šos faktorus, izvēlēties piemērotāko terapiju katram pacientam. Galvenā ārstēšanas metode nieru šūnu karcinomas gadījumā ir ķirurģiska operācija, ja tas ir iespējams. Ņemot vērā klīnisko un patoloģisko audzēja stadiju, var tikt nozīmēta adjuvantu terapija. Pēc SPKC statistikas datiem, Latvijā 2017.gadā 514 iedzīvotājiem tika uzstādīta ļaundabīga nieru audzēja diagnoze. Vīriešiem ļaundabīgie nieru audzēji diagnosticēti biežāk kā sievietēm (vīriešiem- 296 (57,59%) saslimšanas gadījumi, bet sievietēm- 218 (42,41%) saslimšanas gadījumi). Visbiežāk noteiktais nieru šūnu karcinomas subtips ir nieru gaišo šūnu karcinoma (apmēram, 70%), otrais biežāk diagnosticētais nieru šūnu karcinomas subtips ir papillāra nieru šūnu karcinoma (10- 15%), bet trešais biežāk diagnosticētais nieru šūnu karcinomas subtips ir hromofoba nieru šūnu karcinoma (<5%). Vispārējā prognoze pasliktinās palielinoties nieru šūnu karcinomas stadijai un histopatoloģiskajai pakāpei. Nieru medullārās karcinomas gadījumā vērojama vissliktākā prognoze starp histoloģiskajiem nieru šūnu karcinomas subtipiem. Vidējā piecu gadu dzīvildze nieru šūnu karcinomas gadījumā ir 49%. Lokāla audzēja gadījumā, pacientiem, kuriem veikta ķirurģiska terapija, recidīvs vērojams, apmēram, 20-30% gadījumu.

The incidence of malignant renal tumors is increasing every year and is the most pronounced in the developed countries of the world, as well as in Latvia. Renal cell carcinoma is one of the most common malignancies of the kidneys. In the early stages, renal cell carcinoma does not have any specific symptoms and, in most cases, it is accidentally diagnosed by examination for another disease. Once the tumor has been diagnosed, it is important to evaluate the patient's general health condition and risk factors on which patients overall survival and risk of relapse depend. If it’s possible- determine the histological subtype of renal cell carcinoma and, based on these factors, select the most appropriate therapy for each patient. The main treatment for renal cell carcinoma is surgery, if possible. Depending on the clinical and pathological stage of the tumor, adjuvant therapy may be prescribed. According to SPKC statistical data, in 2017, 514 inhabitants in Latvia were diagnosed with malignant renal tumors. Malignant renal tumors were diagnosed more often in men than in women (296 (57.59%) cases in men and 218 (42.41%) cases in women). The most commonly reported subtype of renal cell carcinoma is clear cell renal carcinoma (approximately 70%), the second most commonly diagnosed subtype of renal cell carcinoma is papillary renal cell carcinoma (10-15%), and the third most commonly diagnosed subtype of renal cell carcinoma is chromophobe renal cell carcinoma. (<5%). The overall prognosis worsens with increasing renal cell carcinoma stage and histopathological grade. Medullary carcinoma of the kidney has the worst prognosis among all histological subtypes of renal cell carcinoma. The five-year survival rate for renal cell carcinoma, on average, is 49%. In the cases of local tumors, recurrence occurs in approximately 20-30% of patients who have undergone surgical treatment.