Dzelzceļa letālo traumu rašanās mehānismi un morfoloģija

Abstract

Ievads: Visā pasaulē viens no noteicošajiem faktoriem, spriežot par valsts labklājību, ir konkrētas pilsētas un valsts transporta sistēmas iespējas. Latvijā pēdējā laikā ātri attīstās un pilnveidojas sliežu transporta iespējas, līdz ar to dzelzceļa transportlīdzekļu radīto traumu risks var pieaugt. Latvijā dzelzceļā iegūtas traumas atrodas otrajā vietā aiz autotraumām transporta traumu grupā. Periodā no 01.01.2010 līdz 01.01.2019 Rīgās, Rīgas rajona, Ogres un Jūrmalas teritorijā tika reģīstrētas 94 uz dzelzceļā iegūtas traumas ar letālo iznākumu. Darba mērķi: Noteikt dzelzceļa letālo traumu ietekmējošos riska faktorus traumas gūšanas brīdī; noteikt dzimuma un vecuma grupu sadalījumu dzelzceļa letālo traumu guvušām personām; sadalīt cietušās personas divās grupās: 1.Cietušā persona tika notriekta ar dzelzceļa transportlīdzekļi un 2. Cietušā persona tika atrasta uz sliedēm, dzelzceļa uzbēruma, blakus dzelzceļa sliedēm; atkarībā no satiksmes negadījuma apstākļiem noteikt biežāko letālo dzelzceļa traumu morfoloģiskās izpausmes un to sastopamības biežumu; salīdzināt iegūtos datus ar līdzīgo pētījumu datiem. Materiāli un metodes: Lai noteiktu dzelzceļā iegūto letālu traumu skaitu, tika izmantoti Valsts Tiesu medicīnas ekspertīzes centra eksperta atzinuma reģistrācijas žurnāli no 01.01.2010 līdz 01.01.2019 gadam. No reģistrācijas žurnāliem tika atlasītas personas pēc to reģistrācijas numuriem, kuras gūva letālo transporta traumu uz dzelzceļa Rīgā un Rīgas reģionā. Pēc atzinumu numuriem tika atlasītas tiesmedicīniskas ekspertīzes. No ekspertīžu aprakstiem tika ievākti pētījumā nepieciešami dati : mirušo personu dzimums, vecums, satiksmes negadījuma apstākļi, iegūto traumu morfoloģiju, apreibinošu vielu klātesamība asinīs. Datu ievadei un statistiskai analīzei tika izmantota Microsoft Office Excel 2019 programma. Rezultāti: Mirušo sieviešu vidējais vecums ir 60 gadi, mirušo viriešu vidējais vecums ir 56 gadi. Traumas gūšanas brīdī 27 vīrieši no 68 un15 sievietes no 26 bija alkohola reibuma stavoklī, kas ir vairāk par 50% no visam cietušām personam. Tipiskā atradne pie dzelzceļa traumām ir smērvielu klātbutne uz cietušās personas apģērbiem. Biežākā tipiskā dzelzceļa trauma abās petījuma grupās ir plaši galvas bojājumi ar sejas ādas atdalījumu kopā ar pieguļošajiem kauliem, daudzšķembainie stobrkaulu lūzumi,vilkšanas un velšanas pēdas uz ķermeņa. Secinājumi: Letālas dzelzceļa traumas galvēnie riska faktori vīriešiem un sievietem ir etilspirta klātbūtnē asinīs. Riska grupā sieviešu starpā atrodas sievietes vecuma kategorijā 60 un vairāk gadi, vīrieši vecuma grupā no 41 gada līdz 60 gadiem.Visas letālas dzelzceļa traumas ir politraumas. Zinot lietas apstakļus nav iespējams precīzi paredzēt traumas morfoloģiskās 5 izpausmes. Smērvielas uz cietušās personas apģērba un ķermeņa ir ticams dzelzceļa traumas identifikators. Vienai personai vienmēr konstatē traumu kombināciju un tā būs atšķirīgā katras konkrētas traumas gadījumā.

Introduction: While figuring the welfare of the country, one of the determining factors worldwide is certain country and state specific transport possibilities. Recently, the possibilities of rail transport in Latvia have been rapidly developing and improving and as a result, the risk of injury from railway vehicles may increase. In Latvia, in the group of transport injuries, railway injuries are in the second place after road injuries. In the period from 01.01.2010 to 01.01.2019, were registered 94 fatal injuries cases on the railway in the territory of Riga, Riga district, Ogre and Jurmala. Objectives: To determine the risk factors influencing fatal railway injuries at the time of injury; To determine the distribution of gender and age groups for persons who have suffered from fatal railway injuries; To divide victims into two groups: 1. The victim was shot down by rail vehicle and 2. The victim was found on the railway tracks, the railway embankment, next to the railway tracks; To determine the morphological manifestations of the most common fatal railway injuries and the frequency of their occurrence depending on the circumstances of the traffic accident; To compare the obtained data with the data of similar studies. Materials and methods: To determine the number of fatal injuries received on the railway, the registration journals of the expert opinion of the National Forensic Medicine Expertise Center were used from 01.01.2010 to 01.01.2019. Persons who suffered from fatal transport injuries on the railway in Riga and the Riga region, were selected from the registration journals according to their registration numbers. Forensic examinations were selected according to the opinion numbers. The data required for the study were collected from the descriptions of the examinations: sex of the deceased, age, circumstances of the traffic accident, morphology of the injuries, presence of intoxicants in the blood. Microsoft Office Excel 2019 program was used for data entry and statistical analysis. Results: The average age of died women is 60 years, the average age of died men is 56 years. At the time of the injury, 27 men out of 68 and 15 women out of 26 were under alcohol intoxication, which is more than 50% of all victims. A typical find at railway injuries is the presence of grease on the victim's clothing. The most common typical railway injuries in both study groups are extensive head lesions with detachment of the facial skin together with the adjoining bones, polygonal fractures of the tibia, and traction and rolling marks on the body. Conclusions: The main risk factors for fatal rail injury in men and women are the presence of ethyl alcohol in the blood. Among women at risk, there are women in the age group of 60 and more, men in the age group of 41 to 60. All fatal railway injuries are polytrauma injuries. Knowing the circumstances of the case, it is not possible to accurately predict the morphological manifestations of the injury.