Krūts vēža attīstība Latvijā pēc valsts krūts vēža skrīninga programmas ieviešanas

Abstract

Latvijā sieviešu saslimstība un mirstība no krūts vēža ieņem pirmo vietu starp visiem ļaundabīgiem audzējiem. Katru gadu saslimšana tiek pirmreizēji reģistrēta aptuveni 1100 pacientēm un ikgadu no krūts vēža mirst vairāk nekā 400 sievietes. Kopš 2009. gadā Latvijā darbojas valsts krūts vēža skrīnings ar mērķi uzlabot krūts vēža agrīnu diagnostiku, tomēr vidēji 32 % gadījumos krūts vēzis tiek diagnosticēts novēloti slimības III un IV stadijā (SPKC, 2017). Darba tēma ir aktuāla un darba rezultāti ļauj sniegt rekomendācijas agrīnas diagnostikas uzlabošanai un skrīninga programmas uzlabošanai. Darba mērķis: veikt Latvijas valsts apmaksāta krūšu skrīninga efektivitātes izpēti laika posmā no 2010. gada līdz 2019. gadam un izvērtēt krūts vēža riska faktorus. Darba uzdevumi: 1.Noskaidrot un retrospektīvi salīdzināt krūts vēža skrīninga atsaucības plānotos un sasniegtos rezultātus un mērķa grupas tvēruma atbilstību; 2.Noskaidrot un retrospektīvi salīdzināt, kā mainās krūts vēža stadiju statistika pirmreizējā atklāšanas brīdī; 3.Izvērtēt, vai ķermeņa masas indekss (turpmāk – ĶMI), aborti, krūts barošana ietekmē krūts vēža attīstību sievietes organismā. Darba hipotēze: Latvijas valsts apmaksāts krūts vēža skrīnings nav bijis pietiekami efektīvs laika posmā no 2010. gada līdz 2019.gadam. Darbs sastāv no divām daļām, pirmajā daļā tika apskatīta zinātniskā literatūra par krūts vēzi, otrajā daļā tika analizēti krūts vēža skrīninga rezultāti un krūts vēža ietekmes faktori. Pētījuma ietvaros tika izmantoti dati no SPKC, NVD un autora atlasītām slimības vēsturēm. Vadoties pēc uz iegūtajiem rezultātiem, tika izstrādāti secinājumi un rekomendācijas. Atslēgas vārdi: krūts vēzis, krūts vēža skrīnings, efektivitāte.

In Latvia, the morbidity and mortality of women from breast cancer ranks first among all malignancies. Approximately 1,100 patients are diagnosed with the disease for the first time each year, and more than 400 women die each year from breast cancer. Since 2009, the state breast cancer screening has been operating in Latvia with the aim of improving early breast cancer diagnosing. However, on average in 32% of cases, breast cancer is diagnosed in stages III and IV (SPKC, 2017). Therefore, the topic of the study is relevant, and the results allow to provide recommendations for improving early diagnosing and the screening program itself. The aim of the study: to assess the effectiveness of Latvian state-funded breast cancer screening in the period from 2010 to 2019 and to analyse breast cancer risk factors. Tasks of the study: 1. To determine and retrospectively compare the planned and achieved results of the breast cancer screening responsiveness and the relevance of the target group; 2. To determine and retrospectively compare how the statistics of stages of breast cancer diagnosed for the first time change in due course; 3. To determine whether body mass index (hereinafter - BMI), abortions, breastfeeding affect the development of breast cancer in woman's body. Hypothesis of the study: Latvian state-funded breast cancer screening has not been effective enough in the period from 2010 to 2019. The work consists of two parts, the first part reviewed the scientific literature on breast cancer, the second part analysed the results of breast cancer screening and factors affecting the impact of breast cancer. Data from SPKC, NVD and medical histories selected by the author were used in the study. Based on the obtained results, conclusions and recommendations were developed. Keywords: breast cancer, breast cancer screening, effectiveness.