Tievo zarnu bakteriālās kolonizācijas noteikšana ar izelpas testu - glikozes un laktulozes testu salīdzinājums

Abstract

Tievo zarnu bakteriālās kolonizācijas (TZBK) jēdziens sevī ietver kvantitatīvas un kvalitatīvas zarnās mītošā mirkoorganismu kopuma – mikrobiotas - izmaiņas. Glikozes un laktulozes elptesti ir vispārēji pieņemts standarts TZBK diagnostikā. Ziemeļamerikas un Eiropas elptestu vadlīnijās iekļautie diagnostiskie kritēriji un rekomendācijas TZBK diagnozes noteikšanā savā starpā atšķiras un nesniedz rekomendācijas vairākām praktiskām situācijām, tajā skaitā sākotnēji paaugstinātu izelpas gāzu koncentrāciju interpretācijai. Mērķis: Noskaidrot glikozes un laktulozes elptestu rezultātu savstarpējo atbilstību, balstoties uz Ziemeļamerikas elptestu vadlīnijās noteiktajiem diagnostiskajiem izelpas gāzu kritērijiem, izstrādāt rekomendācijas šo elptestu metodikas uzlabošanai TZBK diagnostikā. Uzdevumi: Analizēt un sistematizēt pētījuma dalībnieku izelpas H2 un CH4 izmeklējumu rezultātus. Noskaidrot glikozes un laktulozes elptestu pozitīva rezultāta saistību ar pacienta izteiktajām sūdzībām izmeklējuma laikā un to, vai pastāv sakarība starp dalībnieku dzimumu un izteiktajām sūdzībām elptesta laikā. Materiāli un metodes: retrospektīvs pētījums, kurā iesaistīti 60 dalībnieki ar gremošanas darbības traucējumiem un kuriem laikā no 2015. līdz 2019.gadam Gremošanas slimību centrā “Gastro” tika veikti laktulozes un glikozes elptestu izmeklējumi. Katram pacientam tika veikti abi elptesti. Pozitīva elptesta rezultāta noteikšanā tika izmantoti Ziemeļamerikas elptestu vadlīnijās noteiktie diagnostiskie kritēriji. Tika analizētas pētījuma dalībnieku izteiktās sūdzības elptestu laikā. Datu statistiskā analīze veikta IBM SPSS Statistics 22.0. programmā. Rezultāti: Pētījumā tika iesaistīti 60 dalībnieki (50% vīriešu), kohortas mediānais vecums 42 gadi. Pozitīvs elptesta rezultāts ar laktulozes elptestu konstatēts 41,7% (n=25), bet ar glikozes elptestu - 13,3% (n=8). 6,67% (n=4) pozitīvs rezultāts konstatēts ar abiem elptestiem. Negatīvo rezultātu sakritība abos elptestos (51,7%, n=31). 36,7% (n=22) tika konstatētas paaugstinātas (≥ 16 miljonās daļas) sākotnējās H2 koncentrācijas. Tikai CH4 producējošie indivīdi kohortā 16,7%; n=10. 20% (n=12) izteica sūdzības laktulozes elptesta, bet 28,3% (n=17) glikozes elptesta laikā. Vēdera pūšanās bija visbiežākā sūdzība abos elptestos. Statistiski nozīmīgu sakarību starp vēdera pūšanos un elptestu pozitīvu rezultātu un starp sūdzību biežumu un dzimumu nenovēroja (p>0,05). Secinājumi: Pastāv atšķirības starp glikozes un laktulozes elptestu rezultātiem. Klīniskajā praksē rekomendējama abu elptestu veikšana katram pacientam, uzmanību pievēršot H2 un CH4 koncentrāciju analīzei. Pētījumā sniegti risinājumi izejas līmeņa paaugstināto izelpas gāzu līmeņa interpretācijas problēmu risināšanai.

Small intestinal bacterial overgrowth (SIBO) is characterized by quantitative and qualitative changes that occur within the intestinal microbiota. Glucose and lactulose breath tests are generally accepted standard to diagnose SIBO. The North-American and European guidelines for breath testing set out different diagnostic approaches and lack guiding principles in several practical situations, i.e. no guidelines are provided as to how to interpret initially high H2 and CH4 concentrations. Aim: To find out mutual correlation of the results of glucose and lactulose breath tests by applying the diagnostic criteria set out in the North-American breath testing guidelines, to elaborate recommnedations to improve methodological approaches of breath testing. Objectives: To analyse and systematize breath H2 and CH4 concentrations of participants involved in the study. To determine correlation between a positive test result and gastrointestinal symptoms reported during breath testing, and between gastrointestinal symptoms during breath testing and the gender. Materials and methods: Retrospective analysis of participants with abdominal symptoms who underwent breath testing in Digestive Disease Centre “Gastro” from 2015 till 2019 was performed. Every participant underwent lactulose and glucose breath tests. The North-American criteria to define SIBO positive subjects were applied. Reported symptoms during the breath testing period were analysed. Results: The study cohort was composed of 60 participants (50% male) with median age of 42 years. 41.7% (n=25) and 13.3% (n=8) of patients were diagnosed SIBO positive with lactulose and glucose test, respectively. 6.67% (n=4) tested positive with both breath tests. Correlation of negative testing results was 51.7% (n=31). 36.7% (n=22) demonstrated elevated (≥ 16 parts per million) initial H2 concentrations. High H2 concentrations were maintained in 45.5% (n=10) and 13.6% (n=3) in those with initially elevated concentrations in lactulose and glucose breath tests, respectively. CH4 producers accounted for 16.7% (n=10) of the cohort. 20% (n=12) reported symptoms during lactulose test and 28.3% (n=17) during glucose test. Bloating was the most common symptom reported in both breath tests. Statistically significant correlation between bloating and the positive result of a breath as well as between frequency of symptoms and the gender was not observed (p> 0.05). Conclusions: Differences exist between the glucose and the lactulose breath test results. In clinical practice doing both breath tests for each patient is recommended. Breath H2 and CH4 concentrations should be analysed. The study sets out recommendations to solve the problem of interpretation of initially elevated breath gases.