Pacientu pieredze par psiholoģisko labsajūtu intensīvās terapijas nodaļā

Abstract

Bakalaura darba tēma ir “Pacientu pieredze par psiholoģisko labsajūtu intensīvās terapijas nodaļā”. Par tēmas aktualitāti norāda, ka intensīvās terapijas nodaļas pacientu veselības stāvokļa pasliktinājums visbiežāk ir pēkšņs un negaidīts, kā rezultātā tiek izjustas spēcīgas fiziskas un psiholoģiskas ciešanas. Gūtie pārdzīvojumi rada ciešanas ne tikai konkrētajā brīdī, bet var atstāt sekas nākotnē, izraisot psiholoģiskas problēmas un mentālus traucējumus. Darba mērķis ir noskaidrot pacientu pieredzi par psiholoģisko labsajūtu intensīvās terapijas nodaļā. Pētniecības uzdevumi ir apkopot un analizēt zinātniskos literatūras avotus par pieredzi, psiholoģisko labsajūtu un aprūpi intensīvās terapijas nodaļā, analizēt Virdžīnijas Hendersones māszinību teoriju saistībā ar pacientu psiholoģisko labsajūtu intensīvās terapijas nodaļā, izstrādāt datu ieguvei nepieciešamo pētniecības instrumentu – strukturētas intervijas jautājumus, intervēt respondentus, kas kādreiz ir ārstējušies intensīvās terapijas nodaļā, apkopt un analizēt iegūtos rezultātus, izdarīt secinājumus un izstrādāt ieteikumus. Izvirzītais pētniecības jautājums: Kāda ir pacientu pieredze par psiholoģisko labsajūtu intensīvās terapijas nodaļā? Pētījumā tika izmantota kvalitatīvā pētniecības metode – strukturēta intervija. Respondenti intervijai tika atlasīti pēc ērtuma jeb pieejamās izlases metodes sociālā tīkla vietnē Facebook. Intervijā piedalījās 6 respondenti, 3 sievietes un 3 vīrieši, vecumā no 30 līdz 61 gadam, respondenti intensīvās terapijas nodaļā bija ārstējušies laika posmā no 2005. gada līdz 2018. gadam, respondentu pavadītais laiks intensīvās terapijas nodaļā bija no 2 diennaktīm līdz pat 6 mēnešiem. Apkopojot pētījuma rezultātus, tika secināts, ka intensīvās terapijas nodaļas pacienti bieži saskaras ar negatīvām izjūtām – bailēm, neziņu, bezspēcību, par negatīvo sajūtu galveno veicinošo faktoru, var uzskatīt, nepietiekamu personāla komunikāciju ar pacientu. Lai veicinātu pacientu psiholoģisko labsajūtu intensīvās terapijas nodaļā, galvenokārt, ir nepieciešams uzlabot personāla komunikāciju ar pacientiem, veicināt pacientu neatkarību, nodrošināt psiholoģisko atbalstu un labākas saziņas iespējas ar tuviniekiem.

The topic of the Bachelor thesis is “Patients’ psychological well-being experience in intensive care unit”. The importance and actuality of the study is defined by the fact that in majority of cases health deterioration in intensive care unit patients is unexpected and spontaneous which results in heavy physical and psychological sufferings. Heavy emotional experience is associated not only with prompt negative effects, but also with long-term psychological and mental disorders. The aim of the study was to evaluate intensive care unit patients’ psychological wellbeing experience. The objectives were to review and analyze literature on experience, psychologic wellbeing and care in intensive care unit, analyze the Viriginia Henderson nursing theory, as well as to develop the research tool – structured interview questions with following interviewing of respondents who had an experience of treatment in intensive care unit and subsequent data analysis, drawing conclusions and making recommendations. The research question was: what is intensive care unit patient’s experience regarding psychological well-being? There was a qualitative research method utilized in the study – structured interview. Interview respondents were selected based on convenience, or opportunity sample method in Facebook social network. Six respondents participated in the study – three women, three men, age between 30 and 61 years old, who had been treated in intensive care unit between 2005 and 2018. The length of stay in intensive care was from 2 days to 6 months. Summarizing the study results, it was concluded that intensive care unit patients often face with negative emotions – fear, obscurity, helplessness. It could be assumed that the major reason of negative emotions is a lack of communication between staff and a patient. To improve patients’ psychological well-being in intensive care unit it is primarily necessary to improve staff communication with patients, promote patients’ independence, provide psychological support and best possible communication with family members.