Aprūpes personāla komunikācija Intensīvās terapijas nodaļā

Abstract

Tēmas aktualitāti nosaka tas, ka Intensīvās terapijas nodaļas pacienti ir cilvēki ar dažādām slimībām un to komplikācijām, kā arī ar dzīvībai bīstamām kombinētām komplikācijām, kuriem nepieciešama diennakts novērošana un intensīva ārstēšana. Šiem pacientiem dzīvībai bīstamos gadījumos operatīvi tiek sniegta neatliekamā palīdzība. Aprūpējot šos pacientus, ļoti svarīga ir gan māsu savstarpējā, gan māsu un pārējo ārstniecības personu komunikācija, jo no tās ir atkarīga pacientu aprūpes kvalitāte. Lai izstrādātu bakalaura darbu, tika izvirzīts darba mērķis: izpētīt aprūpes personāla komunikāciju Intensīvās terapijas nodaļā. Lai sasniegtu darba mērķi, tika izvirzīti darba uzdevumi: analizēt literatūras avotus par aprūpi intensīvās terapijas nodaļā, personāla komunikāciju un ētiku, analizēt aprūpes personāla komunikācija Intensīvās terapijas nodaļā pielietojot Dorotejas Džonsones (Dorothy Johnson) Uzvedības sistēmas teoriju, izstrādāt pētījuma instrumentu un veikt māsu aptauju Intensīvās terapijas nodaļā, apkopot un analizēt pētījuma rezultātus, balstoties uz iegūtajiem pētījuma rezultātiem izdarīt secinājumus. Darba gaitā tika izvirzīta hipotēze: Māsas vairāk, kā teicamu vērtē komunikāciju neatliekamās situācijās, nekā dežūru pieņemot un nododot. Pētījuma metode: kvantitatīvā neeksperimentālā. Pētījuma instruments: daļēji strukturēta anketa. Pētījuma laikā tika secināts, ka neatliekamās situācijās savstarpējo komunikāciju ar māsu respondenti ir novērtējuši kā labāku nekā savstarpējo komunikāciju ar māsas palīgu, bet savstarpējo komunikāciju ar māsu, nododot dežūru respondenti ir novērtējuši kā labāku nekā pieņemot dežūru. Hipotēze - māsas vairāk, kā teicamu vērtē komunikāciju neatliekamās situācijās, nekā dežūru pieņemot un nododot – pētījuma laikā ir apstiprinājusies, jo aptaujātās māsas vairāk, kā teicamu vai ļoti labu vērtē komunikāciju neatliekamās situācijās nekā dežūru pieņemot un nododot.

The topicality of the topic is determined by the fact that the patients of the Intensive Care Unit are people with various diseases and their complications, as well as with life-threatening combined complications that require daily monitoring and intensive treatment. These patients are promptly provided with emergency assistance in life-threatening cases. Providing care for these patients, communication between nurses and between nurses and other medical professionals is very important, as the quality of patient care depends on it. The objective of the bachelor's thesis is to study the communication of care staff in the Intensive Care Unit. To achieve this objective, the tasks were set: to analyse the literature on care in the Intensive Care Unit, staff communication and ethics, to analyse the care staff communication in the Intensive Care Unit using Dorothy Johnson's Behaviour System theory, to develop a research tool and to conduct a survey of nurses from the Intensive Therapy Unit, to summarize and analyse the research results, to draw conclusions based on the obtained research results. Developing the bachelor’s thesis, the hypothesis was put forward: Nurses value communication more in emergency than accepting and handing over the duty. Research method: quantitative non-experimental. Research tool: semi-structured questionnaire. During the study, it was concluded that in emergency situations, the communication with the nurse was rated by the respondents as better than the communication with the nurse's assistant, but the communication with the nurse during the handing duty was rated by the respondents as better than the communication accepting the duty. The hypothesis - nurses value communication more in emergency than accepting and handing over the duty - has been confirmed during the study, because the questioned nurses value communication more than excellent or very good in emergency rather than accepting and handing the duty.