Mērķa orientācija darbavietā un tās saistība ar indivīdu izjusto afektu

Abstract

Pētījuma mērķis bija noskaidrot iespējamās saistības starp indivīdu mērķu orientāciju un izjusto afektu darba vietā. Pētījums veikts divos posmos. Pirmajā posmā veikts pilotpētījums mērķu orientācijas aptaujas sākotnējai adaptācijai 82 respondentu izlasē, no kuras 49 sievietes un 33 vīrieši. Pilotpētījuma rezultāti atbalstīja 2X2 faktoriālu mērķa orientācijas modeli un uzrādīja labu mērķa orientācijas skalu iekšējo saskaņotību. Gala pētījumā tika lietota adaptētā mērķu orientācijas aptauja un PANAS pozitīvo un negatīvo afektu skala, lai noskaidrotu, kā mērāmie lielumi savstarpēji saistīti. Gala pētījuma izlasi veidoja 129 respondenti, no kuriem 115 sievietes un 14 vīrieši. Iegūtie rezultāti norāda uz pozitīvu saistību starp tuvošanās orientācijām ar pozitīvu afektu un izvairīšanās orientāciju pozitīvu saistību ar negatīvu afektu.

The aim of the current study was to find possible correlations between work goal orientation and affect at work. There were 2 parts to the current study. First a pilot study for the adaptation of the work goal orientation questionnaire was done. The sample for pilot study was 82 participants of which 49 were female and 33 male. The results of pilot study supported a 2X2 factorial model of goal orientation and provided good internal consistency. In the final part of the study the adapted goal orientation was used alongside PANAS scale of positive and negative affects. Sample size of final study was 129 participants of which 115 were female and 14 male. The results of this study indicate a positive correlation between approach dimensions and positive affect and a positive correlation between avoidance dimensions and negative affect.