Vizuālās uzmanības un vadības funkciju saistība ar UDHS simptomiem 8-9 gadus veciem bērniem

Abstract

Tika izvirzītas hipotēzes: 1) Pastāvēs statistiski nozīmīgas atšķirības starp zēniem un meitenēm krāsu reakcijas testā, simbolu ciparu virknes testā, pirkstu uzsitienu testā un UDHS simptomu aptaujā 8 – 9 gadus vecu bērnu izlasē; 2)Pastāvēs statistiski nozīmīgas saistības starp krāsu reakcijas testu, simbolu ciparu virknes testu, pirkstu uzsitienu testu un UDHS simptomu aptaujas mainīgajiem lielumiem 8 – 9 gadus vecu bērnu izlasē; 3) Zēniem būs augstāki UDHS simptomu rādītāji nekā meitenēm un būs vājāki rādītāji krāsu reakcijas testā, simbolu ciparu virknes testā un pirkstu uzsitienu testā. Pētījumā piedalījās 651 bērns, no tiem 339 ir zēni un 314 meitenes. Zēnu vidējais vecums 8 gadi (M = 8,40, SD = 0,49); meiteņu vidējais vecums ir 8 gadi (M = 8,34, SD = 0,48). Tika izmantoti trīs kognitīvie testi: pirkstu uzsitienu tests (Finger tapping test (FTT), Reitan, 1969; Vanags, Ekmanis, 2018), krāsu reakcijas tests datorizētā versija (Stroop, 1935; Vanags, Ekmanis, 2018), Simbolu ciparu virknes tests (Smith., 1991; Vanags, Ekmanis, 2018. Kā arī tika izmantota Sākotnējā UDHS simptomu skala adaptācijas versija (Vanags Riekstiņa, 2018). Tika atrastas statistiski nozīmīgas atšķirības starp zēniem un meitenēm gan kognitīvajos testos, gan UDHS simptomos. Precīzāk, atšķirības pastāv impulsu reakciju skaitā pirmajā testa daļā, Strūpa efektā, labās un kreisās rokas uzsitienu vidējā skaitā un vizuālā uzmanībā. Kā arī pastāv atšķirības UDHS simptomu aptaujas rezultātos. Pastāv statistiski nozīmīgas saistības starp kognitīvo testu mainīgiem lielumiem ar UDHS simptomu aptauju. Un zēni uzrādīja augstākus UDHS simptomu aptaujas rādītājus, bet nebija vājāki rezultāti kognitīvo testu mainīgajos salīdzinājumā ar meitenēm. Kognitīvo testu mainīgo lielumu izskaidrotā variācija UDHS aptaujas simptomiem ir no 2% - 8% iekļaujot arī vecumu un dzimumu.

The following hypotheses were put forward: 1) There will be statistically significant differences between boys and girls in the color reaction test, symbol digital modalities test, finger tapping test, and the ADHD symptom survey in a sample of 8-9 year old children; 2) There will be a statistically significant relationship between the color response test, symbol digital modalities test, finger tapping test, and the ADHD symptom survey variables in the sample of 8- to 9-year-old children; 3) Boys will have higher rates of ADHD symptoms than girls and will have lower scores on the color reaction test, the symbol digital modalities test, and the finger tapping test. Study involved 651 children, of whom 339 are boys and 314 girls. The average age of boys was 8 years (M = 8,40, SD = 0,49); the average age of the girls is 8 years (M = 8,34, SD = 0,48). Three cognitive tests were used: the Finger Tapping Test (Reitan, 1969 (FTT); Vanags, Ekmanis, 2018), the Color Reaction Test computer version (Stroop, 1935; Vanags, Ekmanis, 2018), and the Symbol Digit Modalities Test (Smith, 1991; Vanags, Ekmanis, 2018). An initial version of the ADHD symptom scale adaptation was also used (Vanags, Riekstiņa, 2018). Statistically significant differences were found between boys and girls in both cognitive tests and ADHD symptoms. Specifically, there are differences in the number of impulse responses in the first part of the test, the Stroop effect, the average number of right and left hand finger taps, and the visual attention. There are also differences in the results of the ADHD symptoms survey. There is a statistically significant association between cognitive test variables with the ADHD symptom survey. And boys showed higher rates of ADHD symptoms, but there were no weaker scores on cognitive test variables compared to girls. The explained variation in cognitive test variables for ADHD symptoms ranges from 2% to 8%, including age and gender.