Koksnes staru veidošanās parastajā priedē Pinus sylvestris Tomē lāna briestaudzē

Abstract

Parastā priede ir pasaulē visplašāk izplatītākā un ekonomiski nozīmīga skujkoku suga. Tā veido biomasas pieaugumu, izmantojot pašreizējos asimilātus, tomēr tās augšanai tiek izmantotas arī iepriekš izveidotās rezerves, kas noglabātas koksnes staru veidā. Mainīgos vides, īpaši ekstrēmos apstākļos mainās arī uzkrāto rezervju daudzums, kas var ietekmēt biomasas pieaugumu nākotnē. Koksnes staru izmēri atspoguļo uzkrāto rezervju daudzumu koksnē un pēc tā var spriest par koku reakciju uz meteoroloģiskajiem faktoriem un sociālā statusa nozīmi vienas audzes ietvaros. Par pētījuma vietu izvēlēta saimnieciska parastās priedes audze lāna tipa mežā, Tomē. Pētījumam ievāca urbumus no I un III Krafta klases kokiem, urbumiem veica anatomiskos (tangenciālos) griezumus katras gadskārtas agrīnajā un vēlīnajā koksnē. Paraugus krāsoja un fotogrāfēja. Attēliem veica kvantitatīvo koksnes staru analīzi, izmantojot programmu WinCell. Jaukta tipa modelis izmantots, lai salīdzinātu koksnes staru parametru vidējo vērtību atšķirības. Laika rindu un korelācijas analīze izmantota, lai novērtētu meteoroloģisko faktoru un koksnes staru parametru saistības. Galveno komponentu analīze izmantota, lai novērtētu koksnes staru parametru mainības tendences. Koksnes staru parametri atšķirās starp Krafta klašu kokiem, bet izteiktāka atšķirība vērojama starp gadskārtas daļām, norādot uz augstu koku individualitāti. Meteoroloģiskie faktori (temperatūra, nokrišņu daudzums un sausums), kas galvenokārt raksturo apstākļus pirms gadskārtas veidošanās, uzrādīja saistības ar koksnes staru parametriem. Bakalaura darbs izstrādāts Latvijas Universitātes, Bioloģijas fakultātes, Botānikas un ekoloģijas katedrā un Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā “Silava”. Darbs izstrādāts laika posmā no 2018. gada jūnija līdz 2020. gada maijam.

Scots pine is the most widespread and one of the most economically important conifer species. Mostly for the increacement of its biomass Scots pine uses current carbon assimilates while previous reserves in a form of wood rays can be used as well. During variable, especially extreme, climate conditions proportion of wood rays, therefore the amount of available reserves, can vary which can affect increacement of wood biomass in the future. By measuring the volume of wood rays the response of stress to meteorological factors can be quantified and the importance of social status of trees in stand can be determined. The study was performed in an economical Scots pine Myrtillosa stand located at Tome. During the study cores were gathered from trees of I and III Kraft classes. Anatomical cuts were made in each annual ring, both early and late wood. The samples then were stained and photographed using high resolution equipment. Quantitative analysis of obtained images was performed using Win Cell. Mixed type models were implemented for comparison of mean values of wood rays parameters. Time series and correlation analysis were used to identify correlation between meteorological factors and parameters of wood rays. Principal component analysis was performed to indicate trends of parameters of wood rays. Statistically significant difference of parameters of wood rays was higher between early and late wood than between Kraft classes, pointing at high individuality of trees. While the current meteorological factors (temperature, precipitation and drought) affect parameters of current wood rays, factors of previous growing season show the biggest effect. The research was conducted at University of Latvia, Faculty of Biology in the department of Botany and Ecology and in Latvian State Forest Research Institute “Silava” from June 2018 till May 2020.