Kļūdu korekcijas algoritmiskās metodes

Abstract

Maģistra darbā no dažādiem aspektiem ir analizētas kļūdu korekcijas algoritmiskās metodes, kuras tika izmantotas, lai risinātu vienu no aktuālām problēmām - informācijas sagrozīšana jeb kļūdu rašanās informācijas apstrādes laikā. Tas nozīmē, ka izmantot šādas metodes var un ir ieteicams visur, kur kaut kādā veidā tiek apstrādāta informācija (glabāta, pārsūtīta u.c.), lai uzlabotu tās apstrādes efektivitāti. Praksē tiek izmantotas dažādas metodes ar atšķirīgām funkcionālām iespējām un raksturojumiem. Viens no galvenajiem darba uzdevumiem, novērtējot metodes uzvedību problēmu risināšanas apstākļos no dažādiem aspektiem, ir izvēlēties efektīvāko no biežāk izmantojamām metodēm kļūdu korekcijai – kodiem ar datu atkārtošanu, Heminga, Rīda-Malera un Bouza-Čoudhori-Hokingena kodiem. Veikts dažādu metožu teorētisks un eksperimentāls salīdzinājums, kura rezultātā atklātas vairākas sakarības.

In this master thesis different aspects of algorithmic methods of error correction are analyzed, which is used to solve one of the current problems – distortion of information or occurrence of errors during information processing. This means that using such methods can be and are recommended to be used wherever information is processed in any way (stored, transmitted etc.) to improve its processing efficiency. In practice are used various methods with different functional possibilities and characteristics. The main goal of this paper is evaluating the behavior of the methods in problem-solving conditions from various aspects, to choose the most effective option from most frequently used error correction methods – codes with data repetition, Hamming, Reed-Muller and Bose-Chaudhuri-Hocquenghem codes. A theoretical and experimental comparison of different methods has been performed, as a result of which several correlations have been revealed.