Antiutopijām raksturīgā diskriminācija Kazuo Išiguro romānā "Neļauj man aiziet"

Abstract

Utopija nevar pastāvēt bez antiutopijas. Parasti tieši zemāko kārtu dēļ utopiska vide ir iespējama. ‘Neļauj man aiziet’ ir Kazuo Išiguro romāns, kurā cilvēki var dzīvot ilgāk ar klonu diskriminācijas palīdzību. Diskriminācija ir uzskatīta par svarīgu sastāvdaļu sociālajās attiecībās. Šis pētījums analizē antiutopijām rkasturīgo diskrimināciju iepriekšminētajā romānā, pētot kā diskriminācija veicina gan utopiskas gan antiutopiskas vides pastāvēšanu vienā un tajā pašā antiutopiskajā literārajā darbā. Literatūras apskats, žanra pētīšana un sociālo normu analīze ir pētnieciskās metodes, kas tika izmantotas šajā pētījumā. Pētījuma rezultāti uzrādīja tiešu saistību starp diskrimināciju un utopiskām un antiutopiskām ainām.

There cannot be a utopia without a dystopia. It is usually at the expense of the lower classes that the utopic setting is possible. Kazuo Ishiguro’s ‘Never Let Me Go’ is a novel in which humans can live longer because of discriminating clones. Discrimination is seen as important part in societal relations. This paper analyses dystopian discrimination in the novel by studying how discrimination contributes to both a utopian and a dystopian setting being present in a dystopic literary work. Literature review, genre studies and the analysis of societal norms were the research methods used in this study. The results showed a direct link between discrimination and utopic and dystopic scenarios.