Aspazijas tēls Roalda Dobrovenska un Zigmunda Skujiņa prozā

Abstract

Darba autore: Inguna Bodeka. Zinātniskā darba tēma: Aspazijas tēls Roalda Dobrovenska un Zigmunda Skujiņa prozā. Darba mērķis ir noskaidrot, kāds ir Aspazijas tēla portretējums un veidotās tēla attiecības ar citiem personāžiem Roalda Dobrovenska un Zigmunda Skujiņa prozā. Zinātniskajā darbā analizēti četri prozas darbi: R. Dobrovenska biogrāfiskais romāns “Rainis un viņa brāļi: viena dzejnieka septiņas dzīves” (1999), Z. Skujiņa stāsts “Sātana eņģelis” (1996) un viņa romāni “Miesas krāsas domino” (1999) un “Siržu zagļa uznāciens” (2001). Veicot minēto autoru prozas darbu analīzi, izmantota biogrāfiskā, salīdzinošā un strukturāli semiotiskā pētniecības metode. Pētījumā izsekots abu autoru atšķirīgais skatījums uz Aspazijas dzīves un darba gājumu. R. Dobrovenskis savā prozā Aspazijas tēlu veido saistībā ar viņas dzīvesbiedru, latviešu literātu Raini, bet Z. Skujiņš atspoguļo no Raiņa emancipētu Aspazijas tēlu, veidojot jaunas versijas par iespējamo dzejnieces biogrāfiju. Neskatoties uz atšķirīgo pieeju, abu autoru mērķis ir sabiedrībai atgādināt par Aspazijas personības unikalitāti un ieguldījumu latviešu literatūrā, mākslā, sabiedrībā un tās attīstībā. Nozīmīgākie atslēgas vārdi: Aspazija, biogrāfija, tēls, vēstījums, fakts, iztēle.

Author of the work: Inguna Bodeka. The topic of this Bachelor’s Thesis: Image of Aspazia in the prose of Roalds Dobrovenskis and Zigmunds Skujins. The aim of the thesis is to find out what is the portrayal of Aspazia and the relationships between the images created in the prose of Roalds Dobrovenskis and Zigmunds Skujins. The following literary works were analyzed: biographical novel by R. Dobrovenskis “Rainis un viņa brāļi: viena dzejnieka septiņas dzīves” (1999), Z. Skujina tale “Sātana eņģelis” (1996) and his novels “Miesas krāsas domino” (1999) and “Siržu zagļa uznāciens” (2001). A biographical, comparative and structurally semitic research method has been used in the analysis of the prose works of these authors. The study draws attention to the different views of the two authors on the Aspazia's life and work. In his prose Dobrovenskis links the image of Aspazia to her second husband, the Latvian literate Rainis, while Z. Skujins forms the image of Aspazia emanating from Rainis, creating new theories about a possible biography of the poet. The study concludes that, despite the different approach, the two authors aim to remind the public of the uniqueness of Aspazia's personality and its contribution to Latvian literature, art, society and its development. Key words: Aspazia, biography, image, message, fact, imagination.