| dc.description.abstract | Ievads. Obstruktīvas miega apnojas laikā notiek augšējo elpceļu obstrukcija, kuras dēļ tiek traucēta elpošana līdz pat elpošanas apstāšanās epizodēm, tādēļ nenotiek adekvāta skābekļa piegāde organismam, kā rezultātā cieš visas orgānu sistēmas un atstāj virkni nopietnu seku. Pozitīva gaisa spiediena terapija (PAP) tiek uzskatīta kā zelta standarts OMA ārstēšanā, vairākos pētījumos tiek pierādīta arī šīs terapijas efektivitāte. Neskatoties uz to, ka OMA kļūst arvien populārāka, Latvijā šī saslimšana ir maz izpētīta, kā arī ir maz speciālistu, kas nodarbojas ar šīs patoloģijas ārstēšanu. Mērķis. Noskaidrot un salīdzināt pacientu, kuriem pirmreizēji diagnosticēts obstruktīvas miega apnojas sindroms, klīniskās pazīmes un simptomus pirms ārstēšanas un to izmaiņas pēc PAP terapijas. Materiāli un metodes. Pētījumā tika iekļauti pacienti, kuri ir vecumā virs 18 gadiem un kuriem pirmreizēji tiek diagnosticēts obstruktīvas miega apnojas sindroms ar AHI>15, un kuri iepriekš nav saņēmuši PAP terapiju. Pētījuma dalībniekiem pirms un pēc PAP terapijas tika izdalīta aptaujas anketa un asinsspiediena mērīšanas tabula. Pētījuma laikā iegūtie dati tika apkopoti ar statistikas programmu IBM SPSS Statistics 22 un MS Excell. Datu apkopošanā tika pielietots atkarīgo t-izlašu tests. Rezultāti. Kopumā pētījumā piedalījās 64 OMA pacientu. No tiem 21,88% (n=14) sievietes un 78,13% (n=50) vīrieši. Pētījumā iekļauto pacientu vidējais vecums 51,9 ± 13,21 gadi, vidējais AHI ir 52 ± 26 epizodes/h, pēc pielietotās PAP terapijas AHI samazinājās līdz 2,01±1,62. ĶMI samazinājās no 36,2 ± 5,01 kg/m2 pirms terapijas uz 35,2 ± 4,6 kg/m2 lietojot PAP terapiju. Vidējais SAS samazinājās no 140,23 ± 16,53 mmHg pirms terapijas uz 129,9 ± 10,16 mmHg saņemot terapiju (p<0.001), vidējais DAS samazinājās no 88,38 ± 6,65 mmHg uz 84,42 ± 5,81 mmHg terapijas laikā (p<0.001).Vidējais tualetes apmeklējumu reižu skaits naktī samazinājies no 3,28 ± 1,73 reizēm pirms terapijas uz 0,33 ± 0,68 reizēm pēc terapijas (p<0.001). Vidējais EMS indekss samazinājās no 9,59 ± 5,89 uz 2,75 ± 2,17 pēc terapijas. No visiem pētījuma dalībniekiem, 98,4% (n=63) pacienti bija līdzestīgi PAP terapijas lietošanā, jo aparatūru lietoja >4 h miega laikā. Secinājumi. Ir ievērojams PAP terapijas efekts uz ĶMI, tomēr tas ir minimāls. PAP terapija efektīvi samazina sistolisko un diastolisko asinsspiedienu, EMS indeksu, kā arī niktūriju, lielākajai daļai pacientu tā izzūd pavisam. PAP terapija efektīvi samazina krākšanu, uzlabo pacienta subjektīvo pašsajūtu un miega kvalitāti. Neskatoties uz PAP terapijas blaknēm, pacientu līdzestība ir vērtējama kā augsta un vairums pacientu atzīmē ieguvumus no saņemtās terapijas. | |
| dc.description.abstract | Introduction. During obstructive sleep apnea, upper airway obstruction occurs, which interferes with breathing until episodes of respiratory arrest, therefore, there is no adequate supply of oxygen to the body, which affects all organ systems and has a number of serious consequences. Positive air pressure therapy (PAP) is considered the gold standard in the treatment of OSA, several studies have shown the effectiveness of this treatment. Despite the fact that OSA is becoming more and more popular, this disease has been little studied in Latvia, as well as there are very few specialists who deal with the treatment of this pathology. Aim. To determine and compare the clinical signs and symptoms of patients with newly diagnosed obstructive sleep apnea syndrome before treatment and their changes after PAP therapy. Materials and methods. The study included patients over 18 years of age who were diagnosed for the first time with obstructive sleep apnea syndrome with AHI> 15 and who had not received prior PAP therapy. A questionnaire and a blood pressure measurement table were distributed to study participants before and after PAP therapy. The data obtained during the study were compiled with the statistical program IBM SPSS Statistics 22 and MS Excell. A dependent sample t-test was used to collect the data. Results. A total of 64 OSA patients participated in the study. Of these, 21.88% (n = 14) were women and 78.13% (n = 50) were men. The average age of the patients included in the study was 51.9 ± 13.21 years, average AHI is 52 ± 26 episodes / h, AHI decreased to 2.01 ± 1.62 after PAP therapy. BMI decreased from 36.2 ± 5.01 kg/m2 before treatment to 35.2 ± 4.6 kg/m2 with PAP therapy. Average SBP decreased from 140.23 ± 16.53 mmHg before treatment to 129.9 ± 10.16 mmHg after treatment (p <0.001), average DBP decreased from 88.38 ± 6.65 mmHg to 84.42 ± 5.81 mmHg during the treatment (p <0.001). The average number of toilet visits per night decreased from 3.28 ± 1.73 times before treatment to 0.33 ± 0.68 times after treatment (p <0.001). The average ESS index decreased from 9.59 ± 5.89 to 2.75 ± 2.17 after treatment. Of all study participants, 98.4% (n = 63) patients were adherent to PAP therapy because the equipment was used > 4 h of their sleep. Conclusions. There is notable effect of PAP therapy on BMI, but it is minimal. PAP therapy is effective in reducing systolic and diastolic blood pressure, the ESS index, and nocturia - in most patients it disappears completely. PAP therapy effectively reduces snoring, improves the patient's subjective well-being and sleep quality. Despite the side effects of PAP therapy, patient adherence is high and majority of patients note the benefits of treatment. | |
