Kaulu smadzenu mononukleāro šūnu daudzumuun kvalitātiietekmējošie faktori cela locītavas osteoartrīta pacientiem

Abstract

Osteoartrīts ir visizplatītākā locītavu slimība ar ievērojamām ekonomiskām izmaksām un pieaugošu izplatību (Conaghan et al. 2014). Viena no galvenajām problēmām ir tā, ka nav nekādas ārstēšanas, izņemot locītavas aizvietošanu, kas var izārstēt osteoartrītu, tāpēc ir svarīgi izpētīt alternatīvas ārstēšanas metodes, piemēram, cilmes šūnu terapiju. Interese par mononukleāro šūnu izpēti kā ārstēšanas metodi ir plaši pieaugusi, bet vēl tikai nedaudz ir zināms par optimālo ievadīto mononukleāro šūnu daudzumu un par to, kāpēc mononukleāro un mezenhimālo cilmes šūnu daudzums un kvalitāte cilvēkiem ir atšķirīga. Pētījuma mērķis ir noskaidrot, vai starp pacientu faktoriem, piemēram, vecumu, dzimumu, eritrocītiem, hemoglobīnu un trombocītiem, un mononukleāro šūnu, CD34 + šūnu daudzumu un CD34 + šūnu procentuālo daudzumu, pastāv kāda korelācija. Gončars et al. (2018) veica lielisku pētījumu, izmantojot autologās, kaulu smadzenēs iegūtas mononukleārās šūnas, kā ārstēšanas metodi ceļgala osteoartrītam. Viņi novēroja lielu ekstrahēto mononukleāro šūnu daudzumu (8,3 x 106 – 158 x 106), lai gan izmantoja to pašu savākšanas un šūnu apstrādes metodi. Pacientu datubāze ar 33 cilvēkiem tika izmantota, lai noskaidrotu faktorus, kas varētu būt saistīti ar šo plašo šūnu ražības diapazonu. Daži brīvprātīgie sākotnēji tika iekļauti pētījumā Jakobsons et al. (2018). Manā pētījumā netika konstatētas būtiskas korelācijas starp izpētītajiem pacienta faktoriem (vecums, dzimums, eritrocīti, hemoglobīns, trombocīti) un mononukleāro šūnu, CD34 + šūnu un CD34 + šūnu procentuālo daudzumu. Vienīgā būtiskā korelācija bija starp CD34 + šūnu daudzumu un mononukleāro šūnu daudzumu.

Osteoarthritis is the most common joint disease with significant economic burden and increasing prevalence (Conaghan et al. 2014). One major problem is that there is no treatment, besides joint replacement, which can cure osteoarthritis, that is why it is important to investigate alternative treatment methods such as stem cell therapy. The interest towards the research of mononuclear cells as a treatment method is widely increasing but still only a little is known about the optimal quantity of mononuclear cells injected and why the mononuclear and mesenchymal stem cell quantity and quality differs between people. Aims of the research is to see if there are any correlations between patient factors, such as age, sex, erythrocytes, hemoglobin and thrombocytes, and the quantity of mononuclear cells, CD34+ cells and the percentage of CD34+ cells. Gončars et al. (2018) did a great research using autologous bone marrow-derived mononuclear cells as a treatment method for knee osteoarthritis. They observed a wide yield of extracted mononuclear cells (8.3 x 106 – 158 x 106) even though the same harvesting and cell processing method was used. Patient’s database of 33 people was used to find out factors which could be related to this wide range of cell yield. Some volunteers were also included originally in the study of Jakobsons et al. (2018) “Tissue evacuated during joint replacement as a source of mononuclear cells”. In my study, no significant correlations between the investigated patient’s factors (age, sex, erythrocytes, hemoglobin, platelets) and the quantity of mononuclear cells, CD34+ cells and percentage of CD34+ cells were found. The only significant correlation was between the quantity of CD34+ cells and mononuclear cells.