Nāves motīvs Aleksandra Čaka prozā līdz Otrajam pasaules karam

Abstract

Bakalaura darbā “Nāves motīvs Aleksandra Čaka prozā līdz Otrajam pasaules karam” analizēti visi līdz Otrajam pasaules karam publicētie A. Čaka stāsti, kuros minēts nāves motīvs. Stāsti analizēti mākslinieciskajā laiktelpā un 20. gs. 20. un 30. gadu latviešu īsās prozas attīstības kontekstā. Darbā pētīta nāves nozīme stāstu mākslinieciskajā pasaulē un prozas varoņa atainojumā. A. Čaks pieder modernajai 30. gadu literātu paaudzei, kuru īsprozas centrā ir vientuļš, atsvešināts un dažādu psiholoģisku problēmu nomākts indivīds. Darbā secināts, ka A. Čaka stāstu varonis jūtas pasaulē ierobežots. Nāve stāstu varonim nozīmē izeju no viņa ierobežotā esības stāvokļa, iespēju izbēgt no dzīves grūtībām.

The bachelor’s thesis “The motif of death in Aleksandrs Čaks prose until the Second World War” analyzes all A. Čaks novels published before World War II, where theme of death is mentioned. Novels are analyzed through context provided by development of Latvian prose short novels during 20th and 30th of the 20th century. Thesis include study of the meaning of death in artistic world and in main character portrait. A. Čaks belongs to modern generation of literates from 30th building their novels with a lonely, estranged and dispirited individual at the center of story. The bachelor’s thesis concludes that main person of the story’s feels limited state of existence. Accordingly, death to the main story hero means an exit from limited state of existence, escape from all life problems.