Mātes un tēva depresijas simptomu saistība ar uztvertā sociālā atbalsta līmeni pēcdzemdību periodā

Abstract

Pētījuma jautājumi, kuriem autors vēlas noskaidrot atbildes pētījuma rezultātā ir, kāda saistība pastāv starp vecāku depresijas simptomu rādītājiem un uztvertā sociālā atbalsta līmeni, tēvu un māšu grupās? Otrs pētījuma jautājums ir, vai un kāda saistība ir sociālajam statusam, izglītībai un ģimenes struktūrai ar pēcdzemdību depresijas rādītājiem? Trešais pētījuma jautājums ir, vai un kāda atšķirība pastāv starp tēvu un māšu depresijas simptomu izpausmēm, pēcdzemdību periodā? Pētījumā piedalījās sievietes un vīrieši, kuriem, bērni piedzimuši pēdējā gada laikā. Nosacījums bija, lai bērni būtu bez veselības un attīstības traucējumiem. Bet netika noteikts, kuram bērnam pēc kārtas tam būtu jābūt. Pētījumā tiks izmantoti trīs pētījuma instrumenti. Lai noskaidrotu, kāds ir depresijas līmenis, sievietēm pēc bērna piedzimšanas, tika izmantota Edinburgas pēcdzemdību depresijas aptauja (Edinburgh Postnatal Depression Scale-EPDS, Holden,Sagovsky,&Cox., 1989), Latvijā adaptējusi Čerņaka 2010. gadā. Lai noskaidrotu kā jūtas vīrieši, vai tie izjūt depresiju, trauksmi un kā tā ietekmē viņus pēcdzemdību periodā tika izmantota, Gotlandes vīriešu depresijas aptauja (Gotland Male Depression Scale- GMDS, Zierau et al., 2002), Latvijā adaptējusi Zande 2015. gadā. Šādam mērķim, tā tikusi izmantota pētījumos jaunajiem tēviem (Madsen&Juhl,2007, kā minēts Zande&Sebre,2011). Lai izmērītu apmierinātību ar sociālā atbalsta līmeņa sniegšanu mātēm un tēviem pēcdzemdību periodā, tika izmantota. Daudzdimensionālā uztvertā sociālā atbalsta skala (Multidimensional scale of perceived social support /MSPSS/, Zimet,Zahlem,Zimet,&Farley, 1988). Latvijā adaptējusi Voitkāne, 2001. gadā, atkārtoti 2005. gadā Voitkāne, Miezīte un Račevska. Demogrāfisko datu aptauja, lai noskaidrotu mātes vai tēva vecumu, ģimenes modeli, izglītības līmeni, dzīves vietu, nodarbošanos. Pētījuma rezultātā tika iegūts, ka atbildot uz pirmo pētījuma jautājumu uzrādās statistiski nozīmīgas saistības starp uztverto sociālo atbalstu un depresijas simptomiem tēvu un māšu grupās, kā arī atbildot uz otro pētījuma jautājumu, ka nepastāv saistība starp depresijas simptomu izpausmēm pēcdzemdību periodā ar sociālo statusu, ģimenes struktūru un izglītību. Un atbildot uz pētījuma trešo jautājumu, ka pastāv nozīmīgas atšķirības Uztvertā sociālā atbalsta skalās māšu un tēvu grupās. Līdz ar to tika iegūts ka Depresijas simptomi prognozē Uztverto sociālo atbalstu.

In this study, the author is seeking to answer several questions; firstly, what is the relationship between the indicators of parental depression symptoms and the level of perceived social support amongst fathers and mothers. Secondly, how the social status, education and family structure relate to indicators of postnatal depression. Thirdly, what is the relationship between symptoms of depression of fathers and mothers during postnatal period? Women and men having newborns during the last year took part in this study. Condition for participants was that all children had to be with no health and development issues, but there was no condition as to which baby had to born first. Three study instruments were used. The Edinburgh Postnatal Depression Scale-EPDS (Holden, Sagovsky &Cox., 1989), as adopted by Čerņaka for Latvia in 2010, was used to estimate the level of depression for women after having a baby. The Gotland Male Depression Scale- GMDS, was used (Zierau et al., 2002), as adopted by Zande for Latvia in 2015, was used to estimate the level of depression and anxiety for men and its effect on men during postnatal period. This study was used for this purpose in studies of young men (Madsen&Juhl, 2007, as mentioned Zande &Sebre, 2011). The Multidimensional Scale of Perceived Social Support/MSPSS (Zimet, Zahlem, Zimet &Farley, 1988), as adopted by Voitkāne for Latvia in 2001, repeatedly by Voitkāne, Miezīte and Račevska in 2005, was used to estimate the satisfaction level with social support of mothers and fathers during postnatal period. Demographic data survey was used to gather data of age of the mother and father, the family model, level of education, lifestyle, and occupation. As a result of this study, firstly, a statistically significant relationship between the perceived social support and the symptoms of depression amongst fathers and mothers was established, secondly, the social status, education and family structure do relate to indicators of postnatal depression. And, thirdly, there are significant differences between the perceived social support scales amongst mothers and fathers. Therefore, it was concluded that the perceived social support does predict the symptoms of depression.