Apmierinātība ar partnerattiecībām un uztvertais stress saplūdušās un nukleārās ģimenēs.

Abstract

Bakalaura darba mērķis ir noskaidrot, kādas atšķirības apmierinātībā ar partnerattiecībām un uztverto stresu pastāv starp indivīdiem nukleārās un saplūdušās ģimenēs. Pētījuma izlasi veido 610 indivīdi, no kuriem 430 ir partnerattiecībās nukleārā ģimenē un 180 — saplūdušā ģimenē. Darbā tiek izmantotas divas aptaujas: Apmierinātība ar partnerattiecībām un Uztvertā stresa skala. Pētījuma rezultāti liecina, ka nav statistiski nozīmīgas atšķirības starp salīdzināmajām grupām attiecībā uz apmierinātību ar partnerattiecībām un uztverto stresu. Rezultāti atklāj statistiski nozīmīgas sakarības starp apmierinātību ar partnerattiecībām un uztverto stresu, proti, palielinoties uztvertajam stresam, samazinās apmierinātība ar partnerattiecībām. Pētījuma procesā tika konstatēts, ka indivīdi reģistrētās attiecībās ir apmierinātāki ar partnerattiecībām un izjūt zemāku uztverto stresu, salīdzinot ar indivīdiem nereģistrētās attiecībās. Statistiskā regresijas analīze arī apstiprina, ka apmierinātību ar partnerattiecībām vislabāk šajā pētījumā prognozē reģistrētas attiecības un attiecību ilgums — jo mazāks ir attiecībās pavadītais gadu skaits, jo apmierinātāki ar attiecībām ir indivīdi. Savukārt uztverto stresu prognozē indivīda vecums (jo jaunāks cilvēks, jo augstāks uztvertā stresa līmenis) un attiecību statuss (nereģistrētas attiecības).

The aim of the Bachelor’s Paper is to identify the differences in satisfaction with partnership and perceived stress between individuals in nuclear and stepfamilies. The selection of the study consists of 610 individuals, of which 430 are in a partnership in a nuclear family system and 180 – in a stepfamily system. Two surveys have been used in this Paper: The Comprehensive Marital Satisfaction Scale and the Perceived Stress Scale. The results of the study demonstrate that there are no statistically significant differences between the comparison groups in satisfaction with partnership and the perceived stress. The results reveal that there is a statistically significant relationship between satisfaction with partnership and the perceived stress, namely, as the perceived stress increases, the satisfaction with the partnership decreases. Within the study, it was stated that individuals in registered relationships are more satisfied with the partnership and experience less perceived stress compared to individuals in cohabiting relationships. Statistical regression analysis also confirms that within this study, satisfaction with partnership is best projected by registered relationships and the duration of relationships – the fewer years spent in a relationship, the more satisfied individuals are with the relationship. However, the perceived stress is projected by the age of the individual (the younger the respondent, the higher the level of perceived stress), as well as relationship status (cohabiting relationships).