Iekšzemes migrācijas un svārstmigrācijas ģeogrāfiskā struktūra un iezīmes apvienotajā Bauskas novadā

Abstract

Iedzīvotāju migrācija un svārstmigrācija ir nozīmīga, jo to ietekmē dažādi ekonomiskie, sociālie un demogrāfiskie faktori. Bakalaura darbā „Iekšzemes migrācijas un svārstmigrācijas ģeogrāfiskā struktūra un iezīmes apvienotajā Bauskas novadā” tiek analizētas galvenās iedzīvotāju migrācijas un svārstmigrācijas plūsmas administratīvi teritoriālajā griezumā, kā arī iedzīvotāju motivācija iesaistīties ģeogrāfiskās mobilitātes procesā apvienotajā Bauskas novadā. Bakalaura darba mērķis ir izvērtēt apvienotā Bauskas novada iekšzemes migrācijas un darba svārstmigrācijas ģeogrāfisko raksturu un iezīmes. Lai to īstenotu, ienākošās un izejošās migrācijas un svārstmigrācijas ģeogrāfiskā rakstura un motīvu raksturošanā tika izmantota sekundāro datu analīze, anketēšanas metode interneta vidē kā arī statistiskās analīzes metode, lai noteiktu atsevišķu rādītāju būtiskumu migrācijas un svārstmigrācijas rakstura veidošanā. Pētījuma rezultāti norāda uz nevienmērīgu ģeogrāfisko plūsmu un iezīmju raksturu Bauskas apvienotā novada mobilitātes telpiskajā struktūrā. Bauskas (2009. g. teritorija) un Rundāles novada iedzīvotājiem ir ciešāka saikne ar novada apdzīvojuma centru Bausku, kamēr Iecavas un Vecumnieku novada iedzīvotāji izteikti vairāk apmeklē Rīgu.

Internal migration and everyday mobility are important processes that are greatly influenced by various economic, social, and demographic factors. In bachelor’s thesis „Patterns of internal migration and everyday mobility. The case of merged Bauska municipality”, the migration and everyday mobility flows in the administrative-territorial section are analyzed. The analysis is further supplemented by the assessment of in-migration patterns and motives within the merged Bauska municipality. The aim of bachelor’s thesis is to evaluate the geographic characteristics of internal migration and commuting flows on a municipality level, and to assess the in-migration and everyday mobility patterns of merged Bauska municipality on an individual level. Thus, to analyze the spatial flows and patterns of internal migration and everyday mobility, a variety of research data were used such as primary survey data and secondary data from national and local municipal institutions. The statistical analysis of significance was used to determine the relevance of certain indicators in the analysis of migration and everyday mobility. Results highlight heterogeneity regarding the spatial structure and overall patterns of mobility and commuting in the merged Bauska municipality. Respondents from Bauska (2009 municipality) and Rundale municipalities mostly migrate intra-regionally and commute towards Bauska city; whereas, respondents from Iecava and Vecumnieki municipalities have closer functional ties with Riga.