Saldēto griezumu diagnostikas precizitātes salīdzinājums labdabīgiem un ļaundabīgiem siekalu dziedzeru audzējiem Latvijas onkoloģijas centrā 2016. un 2020. gadā
Autor
Serga, Valērija
Co-author
Latvijas Universitāte. Medicīnas fakultāte
Advisor
Peksis, Kaspars
Datum
2021Metadata
Zur LanganzeigeZusammenfassung
Siekalu dziedzeru audzēji histoloģiski ir ļoti daudzveidīgi, tāpēc to diagnosticēšana notiek pakāpeniski. FS ir ļoti svarīga izmeklēšanas metode, jo sniedz iespēju jau operācijas laikā uzzināt pacienta diagnozi. Tomēr jāatzīmē, ka rezultāti var atšķirties no pastāvīgajiem histoloģiskajiem rezultātiem. Saldēto griezumu metode tiek izmantota 3 galvenajiem mērķiem: pirmkārt, pārbaudīt operatīvās robežas, otrkārt noteikt, vai ir iesaistītas papildus struktūras, piemēram, nervi, treškārt, precizēt diagnozi. Darba mērķis: Novērtēt saldēto griezumu metodes diferenciāldiagnostikas precizitāti, jūtīgumu un specifiskumu lielo siekalu dziedzeru operācijās. Kā zināms Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Onkoloģijas centrā 2020. gadā notika būtiska patologu rotācija. Sakarā ar to, autors vēlējas salīdzināt 2016. un 2020. gada FS metodes rezultātus. Materiāli un metodes: Retrospektīvajā pētījumā tika analizēti un salīdzināti dati par 124 pacientiem ar šādam diagnozēm – D11.0, D11.7, C07, C08, K11.2, kuriem tika veikta saldēto griezumu mikroskopiska izmeklēšana par 2016. un 2020.gadu. Pētījuma gaitā bija izvertēti anamnēzes dati, histoloģiskie rezultāti no Latvijas Onkoloģijas centra arhīvā. Iegūtie dati tika apkopoti un apstrādāti MS Excel for Mac. FS metodes precizitāte, sensitivitāte, specifiskums tika aprēķināts ar statistisko formulu palīdzību. Rezultāti: Pētījumā piedalījās 54% sievietes un 46% vīrieši. 2016. gadā viss lielākais pacientu īpatsvars 32 (45,71%) bija vecuma grupā no 49 līdz 65 gadiem, 2020. gadā ieņēma vecuma grupa no 65 līdz 78 gadiem, kurā bija 17 pacienti jeb 31,48%. Visbiežākais sastopamais labdabīgais audzējs siekalu dziedzeros gan 2016., gan 2020. gadā bija pleomorfa adenoma to skaits pirmajā gadā ir 33, otrajā -2016. gadā - 16. 2016. gadā tika diagnosticēti 11, jeb 16% ļaundabīgie audzēji, 2020. gadā skaits bija 9, jeb 17% . No 70 veikto saldēto griezumu audu aprakstiem 2016. gadā, pareizi diagnosticēti bija 67 gadījumi, jeb 95,7%, viltus negatīvi rezultāti bija 2, kas ir 3%, un viltus pozitīvs bija 1 izmeklējums, jeb 1%. 2020.gadā veiktso FS skaits - 54. Pareizi diagnosticēts bija 51 gadījums, jeb 94,4%. No tiem viltus negatīvs bija 1, jeb 2% un viltus pozitīvi - 2 izmeklējumi, jeb 4%. Sensitivitāte, specifitāte, precizitāte: 2016. gadā rādītāji bija attiecīgi 81% (TI, 0,59-1,04); 98,35% (TI, 0,95-1,01); 95,71%. Attiecīgi 2020.gadā 90% (TI, 0,71-1,08); 95,45% (0,89-1,04); 94,44%. Abu gadu sensitivitāte un specifitāte statistiski nozīmīgi neatšķīrās (p>0,05). Secinājumi: Abu analizējamo gadu precizitāte ir augsta. Siekalu dziedzeru audzēju saldēto griezumu diagnostiska precizitāte, sensitivitāte un specifitāte Latvijas Onkoloģijas centrā sakrīt ar ārzemju pētījumiem. 2020. gadā patologu rotācija neietekmēja uz FS metodes sensitivitāti un specifitāti. 2016. un 2020. gada sensitivitāte un specifitāte statistiski nozīmīgi neatšķīrās. Salivary gland tumors are histologically very diverse, so the process of the diagnosis is gradual. Frozen Section (FS) is a very important examination method, as it provides an opportunity to know the patient's diagnosis already during the operation. However, it should be noted that the FS results may differ from the histological results. The FS method is used for three main purposes: firstly, to check the surgical boundaries, secondly, to determine whether additional structures such as nerves are involved, and thirdly, to clarify the diagnosis. Aim of the work: To evaluate the accuracy, sensitivity and specificity of the differential diagnosis of FS of major salivary gland surgeries. As it is known, in 2020, a significant rotation of pathologists took place at the Latvian Oncology Centre of the Riga East Clinical University Hospital. Given that, the author wanted to compare the results of FS examination methods between 2016 and 2020. Materials and methods: In this retrospective research, the sample of 124 patients with the following diagnoses - D11.0, D11.7, C07, C08, K11.2, who underwent FS was analysed and compared between 2016 and 2020. During the study, author has collected anamnestic data and histological results. The obtained data was collected and processed in MS Excel for Mac. The accuracy, sensitivity, specificity of the FS method was calculated using statistical formulas. Results: Data sample consisted of 54% females and 46% males patients. The most common benign tumor in the salivary glands in both years was the pleomorphic adenoma in 2016 year – 33 cases and in 2020 – 16 cases. In 2016, 11 cases or 16% of malignancies were diagnosed, in 2020 this number was lower - 9 or 17%. Moreover, 70 tissue sections of FS performed in 2016. 67 cases or 95.7% were correctly diagnosed, false negative results were 2, or 3%, and 1 examination or 1% was false positive. The number of FS performed in 2020 slightly decreased – 54 cases. 51 cases or 94.4% were correctly diagnosed. 1, or 2% of these results were false negative and 2, or 4%, were false positives. Sensitivity, specificity, accuracy results for 2016 were 81% (CI, 0.59-1.04), 98.35% (CI, 0.95-1.01) and 95.71%. Respectively, results for 2020 were 90% (CI, 0.71-1.08), 95.45% (CI 0.89-1.04) and 94.44%. There was no statistically significant difference in sensitivity and specificity for 2016 and 2020 years (p> 0.05). Conclusions: The accuracy of both analyzed years is high. The diagnostic accuracy, sensitivity and specificity of FS of salivary gland tumors at the Latvian Oncology Center are in line with foreign research results. In 2020, the rotation of pathologists did not affect the sensitivity and specificity of the FS method. There was no statistically significant difference in sensitivity and specificity for 2016 and 2020 years.