Latvijas Ģimenes hiperholesterinēmijas reģistra pacientu līdzestība rekomendētajai lipīdus pazeminošai terapijai

Abstract

Ģimenes hiperholesterinēmija (ĢH) ir ģenētiska autosomāli dominantā ceļā pārmantojama slimība, kas būtiski ietekmē zema blīvuma lipoproteīnu holesterīna (ZBLH) katabolismu un paaugstina KSS risku, apmēram 20 reizes. Hipolipidemizējošā terapija būtiski samazina kardiovaskulāru notikumu risku pacientiem ar ĢH, tomēr neskatoties uz vadlīniju rekomendācijām un efektīvu terapiju pieejamības, daudzi pacienti nesasniedz savus lipīdu mērķus un viņiem joprojām ir augsts kardiovaskulārais risks. Līdz ar to ir būtiski jāizvērtē arī pacientu līdzestības faktors. Pētījuma mērķis: Noskaidrot Latvijas Ģimenes hiperholesterinēmijas reģistra (LĢHR) pacientu līdzestību rekomendētajai hipolipidemizējošai terapijai. Materiāli un metodes: Tika telefoniski intervēti LĢHR pacienti, kuri bija atļāvuši ar sevi sazināties un kuriem pēc Nīderlandes Lipīdu klīnikas kritērijiem bija ticama vai droša ĢH, kā arī pirmās pakāpes radinieki, kuriem ZBLH > 95. procentīles. No anketām tika iekļauta informācija: pacienta vecums, sūdzības saistītas ar medikamentu lietošanu, pielietotie medikamenti, devas un to lietošanas biežums, aktuālie un iepriekš noteiktie lipīdu rādītāji, kā arī biežākie medikamentu nelietošanas iemesli. Līdzestība tika definēta, ja pacients rekomendēto medikamentu lieto ieteiktajā devā, bet adherence – pacients lieto medikamentus regulāri, katru dienu. Rezultāti: No sazvanītajiem 180 pacientiem, intervijai piekrita 173 (96,1%).Vidējais pacientu vecums bija 52,5 gadi ± 12,4 gadi. Vidējais ilgums starp pēdējo vizīti un intervijas datumu bija 12,9 mēneši ± 9,7 mēneši, mediānais laika periods – 11 mēneši. Pacientu līdzestība rekomendētajai terapijai bija 66,9% (n=111). Adherenti terapijai bija 65,1% (n=108) respondentu. Biežākie nelīdzestības iemesli bija aizmiršana, kas bija novērojams pusei no respondentu, kuri medikamentus nelietoja regulāri (n=55). Retāki iemesli bija blaknes (19 %) un uzskati, ka terapija nav svarīga (14%). Respondentu grupā vidējais KH līmenis bija pazeminājies par 37%, bet ZBLH par 44%. ZBLH mērķi sasniedza 13% pacientu, un no visiem pacientiem savu ZBLH mērķi zināja 42%. Secinājumi: Līdzestība un adherence bija sastopama vidēji divām trešdaļām pacientu, tikai 3% pacientu nelietoja nekādus medikamentus. ZBLH mērķi bija sasnieguši 13% pacientu, kas liecina, ka terapijas efektivitāte ir bijusi nepietiekama. Savu ZBLH mērķi zināja 42%, bet tikai daži pacienti spēja pateikt savu aktuālo ZBLH līmeni, kas netieši liecina, ka pacienti pietiekoši neseko līdzi saviem lipīdu rādītājiem. Pētījuma rezultāti norāda, ka lielai daļai LĢHR pacientu līdzestība un adherence ir nepietiekama un ir nepieciešami risinājumi, kas nodrošina ilgtermiņa efektīvus risinājumus mērķa ZBLH sasniegšanai.

Familial hypercholesterolaemia (FH) is a genetic (autosomal dominant) disease that significantly affects the catabolism of low-density lipoprotein cholesterol (LDL) and increases the risk of CHD by approximately 20-fold. Hypolipidemic therapy (LLT) reduces the risk of cardiovascular events in patients with FH, however, despite the recommendations of the guidelines and the availability of effective therapies, many patients do not reach their lipid targets and are still at high cardiovascular risk. Therefore, the patients role in determining compliance level to lipid-lowering therapy needs to be assessed. Aim of the study: To analyse the compliance of hypolipidemic therapy in FH patients of Latvian Family Hypercholesterolemia Register (LGHR). Materials and methods: Patients of LGHR who had definite or probable FH according to the criteria of the Dutch Lipid Clinic Network criteria, as well as first-degree relatives with LDL>95th percentile, were interviewed by telephone. The questionnaires included information: patient's age, medications used, doses and frequency of use and related complaints, current and pre-determined lipid levels, as well as the most common reasons for not taking medication. Compliance was defined as the patient taking the recommended medication at the recommended dose and adherence as the patient taking the medication regularly, on a daily basis. Results: Of the 180 patients who were contacted, 173 (96.1%) agreed to the interview. The mean age of the patients was 52.5 years ± 12.4 years. The mean duration between the last visit and the date of the interview was 12.9 months ± 9.7 months, with a median time of 11 months. The compliance of the recommended treatment was 66.9% (n=111) and 65.1% (n=108) of the respondents were adherent to therapy. The most common causes of non-adherence were forgetfulness, which was observed in half of the respondents who did not take the medication regularly (n=55). Uncommon causes were side effects (19%) and belief that treatment was not important (14%). The average TC level had decreased by 37%, but the LDL by 44%. Only 13% of patients achieved the LDL target, and 42% of all patients knew their LDL target. Conclusions: About two-thirds of FH patients were compliant and adherent of LLT, and only 3% of patients were not taking any medication. The LDL targets achieved 13% of patients, indicating that the effectiveness of the treatment was insufficient. 42% of patients knew their LDL target, but only a few were able to tell their current LDL levels, which indicates that patients do not monitor their lipids levels well enough. The results of the study shows that for a large part of LGHR patients, compliance and adherence are insufficient and solutions are needed that provide long-term effective methods to achieve the target LDL.