Valdības ekonomiskie noteikumi augstākās izglītības jomā COVID-19 krīzes laikā Vidusāzijā

Abstract

Bakalaura darbā tiek pētīta valsts ekonomiskā iejaukšanās, izmantojot augstākās izglītības ekonomisko regulējumu piemēru Vidusāzijā laikā no 2020. gada marta līdz 2021. gada martam. Mērķis ir salīdzināt COVID-19 krīzes ekonomisko ietekmi uz augstāko izglītību un ieviestajiem ekonomikas noteikumiem. Autors pētījumu veic daļēji strukturētu interviju veidā ar vadošo Vidusāzijas augstskolu pārstāvjiem. Galvenā atklātā problēma ir nesagatavotība ātrai pārejai uz tālmācību. Visbiežākie iemesli ir retā tiešsaistes studiju programmu prakse un sabiedrisko preču, piemēram, stabila interneta pieslēguma un elektrības, nodrošināšana. Pētījums arī parādīja, ka reģionā visplašāk izmantotais regulatīvais rīks ir fiskālais.

The bachelor thesis studies state economic intervention on the example of higher education economic regulations in Central Asia during March 2020-March 2021. The aim is to compare the economic impact of COVID-19 crisis on higher education and implemented economic regulations. Author conducts the research in a form of semi-structured interviews with representatives of leading higher education institutions in Central Asia. The main problem revealed is unpreparedness for rapid switch to distance learning. The most common reasons behind are the rare practice of online degree programs and lack of public goods provision, such as stable Internet connection and electricity. The research has also shown that the most widely used regulative tool in the region is fiscal one.