Tiesību uz veselību nodrošināšanas iespējas ieslodzījumu vietās Latvijā un ārvalstīs

Abstract

Cilvēktiesības un to ievērošana ir neatņemama mūsdienu pasaules sastāvdaļa. Visām personām ir tiesības būt vienlīdzīgām un diskriminācija atkarībā no kādiem apstākļiem nav pieļaujama. Cilvēki, kam gadījies nokļūt ieslodzījuma vietā nezaudē sev piemītošās pamattiesības, kas izriet no cilvēka būtības – būt cilvēkam, lai gan daļa no tām tiek ierobežotas. Tomēr, ir tādas tiesības, kas nedrīkst tikt ierobežotas – tiesības uz dzīvību un veselību, kas ir cilvēka eksistences pamats. Autore bakalaura darbā pēta veselības tiesību nodrošināšanu ieslodzījuma vietās, pētot medicīnas pakalpojumu nodrošināšanas regulējumu starptautiskā, reģionālā un nacionālā līmenī, sabiedrības un pašu ieslodzīto izpratni par medicīnas pakalpojumu nodrošināšanu, aktuālajām problēmām, kā arī analizē tiesu praksi, lai izdarītu secinājumu – kādi medicīnas pakalpojumi pienākas ieslodzītajiem, kādi pārkāpumi tiek konstatēti un vai ārpus ieslodzījuma vietām ir grūtāk saņemt medicīnas pakalpojumus, un, salīdzinoši, apskata regulējumu un faktiskos apstākļus pētot Norvēģijas, Krievijas Federācijas, kā arī Apvienotās Karalistes situāciju. Pētījuma mērķis ir analizēt Latvijas, Norvēģijas, Anglijas un Krievijas Federācijas valstu regulējumu attiecībā uz tiesību uz veselību nodrošināšanu, sniegto veselības pakalpojumu pieejamību, veikt salīdzinājumu regulējumā, veselības tiesību minimumā un konstatēt faktisko situāciju veicot tiesu prakses izpēti. Darba uzdevumi ir apzināt tiesību normas, kuras katrā valstī regulē tiesību uz veselību nodrošināšanu, veikt to apjoma analīzi, salīdzinājumu izvēlēto valstu regulējumā, faktiskās situācijas izvērtējumu veicot anonīmu anketēšanu ieslodzījuma vietās Latvijā, sabiedrības viedokļa noskaidrošanu aptauju veidā, lai varētu veikt stereotipa par medicīnas pakalpojumu saņemšanas pieejamību ieslodzījumu vietās apstiprināšanos vai apgāšanu, kā arī veikt judikatūras izpēti šajā jautājumā Latvijā, pētot Administratīvās tiesas praksi, Latvijas Republikas Satversmes tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi.

Human rights and respect for them are an integral part of today's world. All persons have the right to equality and discrimination on any grounds shall not be permitted. People who have happened to be imprisoned do not lose their fundamental human rights to be human, although some of them are restricted. However, some of them must not be restricted - the right to life and health, which is the basis of human existence. The author of the bachelor's thesis studies the provision of health rights in prisons, researching the regulation of the provision of medical services at the international, regional and national level, public and prisoners' understanding of the provision of medical services, as well as case law to conclude which medical services are due and whether it is more difficult to obtain medical care outside prisons, and comparatively examines the regulation and the actual situation by examining the situation in Norway, the Federal Republic of Russia and the United Kingdom. The aim of the study is to analyze the regulations of Latvia, Norway, England and the Russian Federation regarding the provision of health rights, the availability of health services, to make comparisons in the regulation, the minimum health rights and to establish the actual situation by conducting case law research. The tasks are to identify the legal norms that regulate the provision of the right to health in each country, to analyze their scope, to compare the regulations of selected countries, to assess the actual situation by conducting anonymous surveys in prisons in Latvia, to find out public opinion as well as to study the case law on this issue, studying the practice of the Administrative Court, the practice of the Constitutional Court of the Republic of Latvia and the European Court of Human Rights.