Diferenciācija: pieredze un rekomendācijas svešvalodu mācīšanas un zināšanu pārbaudes sistēmas pilnveidei vidusskolā

Abstract

Saskaņā ar izglītības standartu, skolēniem, beidzot vidusskolu, būtu jāsasniedz B 2 līmenis pirmajā svešvalodā. Centralizēto eksāmenu rezultāti liecina, ka 42% vidusskolas beidzēju šo līmeni nesasniedz. Tas, savukārt, norāda, ka visticamāk, ir kādas neatrisinātas problēmas svešvalodu mācību procesā. Autores, uzsākot darbu vidusskolā, konstatēja, ka viņu mācāmajās klasēs starp skolēniem pastāv būtiska zināšanu līmeņa atšķirība - tik būtiska, ka efektīvu mācību procesu padara praktiski neiespējamu. Būtisku zināšanu līmeņa atšķirību kā problēmu minēja arī šī darba ietvaros veiktā pētījuma respondenti - svešvalodu skolotāji no dažādām Latvijas skolām. Darba autores kā optimālāko risinājumu saskatīja diferenciāciju. Piemērojot ārējo diferenciāciju, skolēnu sadalīšanu grupās pēc to zināšanu līmeņa, tika sasniegti labi rezultāti. Izvirzot skolēnu zināšanu līmenim atbilstošu sasniedzamo rezultātu un atbilstoši novērtējot veikumu, paaugstinājās skolēnu motivācija un zināšanu līmenis.

According to the education standard, the target level for high school graduates is a B2 level in their first foreign language. The results of centralized English exams indicate that 42% of 2020 graduates did not reach this target. The authors of this paper, right after starting their careers as teachers discovered, that the variation of language proficiency levels within one class was significant and jeopardized any effort of effective teaching. The same problem was identified by the majority of respondents in a survey specifically designed for language teachers, carried out by the authors of this paper. Differentiation was considered to be the most appropriate solution. External differentiation - division of students according to their language proficiency level was applied and proved to be effective. Challenging yet reachable goals and respective evaluation increased student’s motivation and learning outcomes.