Sāpju dzīvesspēka loma psiholoģiskajā labklājībā pieaugušajiem ar hronisko sāpju pieredzi

Abstract

Pētījuma mērķis bija izpētīt sāpju dzīvesspēka lomu psiholoģiskajā labklājībā pieaugušajiem ar hronisko sāpju pieredzi. Pētījumā piedalījās 116 Latvijas iedzīvotāji, 79 (68,1%) sievietes un 37 (31,9%) un vīrieši vecumā no 25-60 gadiem (M=42,13, SD=10,55), ar hronisko sāpju pieredzi no trīs mēnešiem līdz gadam un vairāk (neklīniskā izlase). Pētījumā tika izmantota Sāpju dzīvesspēka skala (Pain Resilience Scale, Ankawi et al., 2017), pētījuma ietvaros notika skalas adaptācija latviešu valodā, kā arī Psiholoģiskās labklājības aptauja (Scales of psychological well – being, Ryff, 1989, latv. val. Raščevska, Voitkāne, & Miezīte, 2004), kā arī tika ievākti dati par hronisko sāpju pieredzi (intensitāti un ilgumu) pamatojoties uz Latvijas ārstu praksē izmantoto numerisko analogu (reitinga) skalu NRS un Sāpju pacienta aptaujas anketas sāpju ilguma pierakstu. Pētījuma dalībnieki tika piesaistīti izmantojot sociālo tīklu Facebook, pētījuma aptauja tika izveidota elektroniskā formātā un izvietota Google Docs formātā, ievērojot konfidencialitātes un ētikas principus. Pētījuma rezultāti parāda, ka pastāv pozitīva saistība starp sāpju dzīvesspēku un psiholoģisko labklājību indivīdiem ar hronisko sāpju pieredzi, paaugstinoties sāpju dzīvesspēkam paaugstināsies arī psiholoģiskā labklājība. Sāpju dzīvesspēks ir nozīmīgs psiholoģiskās labklājības prognozētājs, izskaidrojot to 49% apmērā. Pastāv cieša sakarība starp sāpju dzīvesspēku un hronisko sāpju ilgumu, kā arī sāpju dzīvesspēku un hronisko sāpju intensitāti. Palielinoties hronisko sāpju ilgumam palielinās arī sāpju dzīvesspēks. Savukārt, jo izteiktāka ir hronisko sāpju intensitāte, jo zemāks ir sāpju dzīvesspēks.

The aim of this research was to examine the role of pain resilience in the psychological well-being of adults with chronic pain experience. 116 Latvian residents participated in the study, 79 (68.1%) women and 37 (31.9%) and men aged 25-60 years (M = 42.13, SD = 10.55) with chronic pain experience from three months to a year and more (non-clinical sample). Pain Resilience Scale was used in this research (Ankawi et al., 2017), within the research the adaptation of the scale in Latvian was performed, as well as the adaptation in Latvian of the Survey of Psychological Well-Being (Ryff, 1989, in Latvian, Raščevska, Voitkāne, & Miezīte, 2004), as well as data on chronic pain experience (intensity and duration) were collected based on the Numerical analogue (rating) NRS scale used in the practice of Latvian doctors and Pain patient questionnaire pain duration record. The study participants were attracted via the social network Facebook, the research survey was created in electronic format and posted in Google Docs format, observing the principles of confidentiality and ethics. The results of the research show that there is a positive association between the pain resilience and psychological well-being for individuals with chronic pain experience, as pain resilience increases, so does psychological well-being. Pain resilience is significant in psychological well-being predicted, explaining it at 49%. There is a strong relationship between pain resilience and chronic pain duration, as well as pain resilience and chronic pain intensity. As the duration of chronic pain increases, so does the pain resilience. In turn, the more pronounced the intensity of chronic pain, the lower the pain resilience.