Pārnesums Aristoteļa "Rētorikā"

Abstract

Bakalaura darbā pētīts aristoteliskās metaforas jeb pārnesuma jēdziens un izpratne Aristoteļa “Poētikā” un “Rētorikā”, kā arī ieskicēta pārnesuma veidošanas un funkcionēšanas paradigma. Aplūkojot un izpētot nozīmīgākās jauno laiku metaforas teorijas, tās pretstatītas Aristoteļa spriedumiem. Apkopojoši secināts, ka Aristotelim pārnesums ir sarežģītāks fenomens nekā mūslaiku metaforas izpratne – vienkārši veidota līdzība uz atbilsmes pamata. Mūslaiku autoru – Meksa Bleka (Max Black), Aivora Armstronga Ričardsa (Ivor Armstrong Richards), Pola Rikēra (Paul Ricœur) – traktējumā metaforas jēdziens gan sašaurinājies, gan arī paplašinājies attiecībā pret Aristoteļa pārnesumu, un var skaidri teikt, ka kopīgā starp viņu traktējumu un Aristoteļa skatījumu ir mazāk nekā atšķirīgā. Čārlza Sandersa Pīrsa (Charles Sanders Pierce) semiotiskās teorijas modelis ļauj atbilstoši izvērtēt Aristoteļa pārnesuma kognitīvo komponentu, uzsverot līdzīgo abu domātāju skatījumā – Pīrsam veidojot semiotiskā principa uzbūvi un Aristotelim raksturojot interpretācijas un vārdu jēdzienisko nošķīrumu pamatelementus. Visbeidzot, izvērtējot Aristoteļa apgalvojumus par pareizu izteiksmes stilu un pārnesumu veidošanu, var secināt, ka abu lielumu jēdzieniskais kritērijs ir to skaidrība. Tāpat kā zīme nevar veikt savu funkciju, ja tā nav skaidra, līdzīgi arī pārnesums nevarētu pastāvēt bez tās veidotāja un uztvērēja kongnitīvas iesaistes, aizpildot tukšumus pasauli aprakstošajā vārdu režģī.

The bachelor's thesis studies the concept and understanding of the Aristotelian metaphor or gear in Aristotle's "Poetics" and "Rhetoric", as well as outlines the paradigm of the formation and functioning of gear. By looking at and studying the most important theories of modern metaphors, they are contrasted with Aristotle's judgments. In summary, it is concluded that for Aristotle, gear is a more complex phenomenon than the modern understanding of metaphor - a simple resemblance based on correspondence. In the interpretation of modern authors - Max Black, Ivor Armstrong Richards, Paul Ricœur - the concept of metaphor has both narrowed and expanded in relation to Aristotle's transmission, and it can be clearly said that the common understanding between them and Aristotle's view is less than different. Charles Sanders Pierce's model of semiotic theory allows to properly evaluate the cognitive component of Aristotle's gear, emphasizing similarities in the view of both thinkers - Pierce constructs the structure of the semiotic principle and Aristotle describes the basic elements of interpretation and conceptual separation of words. Finally, assessing Aristotle's statements about the correct style of expression and the formation of gears, it can be concluded that the conceptual criterion of both quantities is their clarity. Just as a sign cannot perform its function if it is not clear, so a transmission could not exist without the congenital involvement of its creator and receiver, filling in the gaps in the lattice of words that describe the world.