Luīzes Pastores bērnu grāmatas “Maskačkas stāsts” angļu tulkojuma kultūras reāliju analīze

Abstract

Maģistra darba pētījums ietver kultūras reāliju klasifikāciju un tulkošanas stratēģiju un metožu lietošanu latviešu autores Luīzes Pastores bērnu grāmatas “Maskačkas stāsts” angļu valodas tulkojumā. Cilvēku dzīve nav iedomājama bez tulkotas daiļliteratūras. Caur literatūras tulkojumiem tiek izzināta un iepazīta cita valoda un kultūra. Tādēļ, neatkarīgi no tā, kāds ir tulkojuma saturs vai kādam mērķa lasītājam tas tiek veidots, svarīgs aspekts ir kultūras elementu tulkojums un to nozīmes pārnese mērķkultūras valodas kontekstā. Maģistra darba mērķis ir kultūras reāliju klasificēšana un piemēru analīze, kas balstīta uz teorijas nostādnēm, kuras iztirzā pielāgošanas un svešādošanas stratēģiju un metožu lietojumu un to raksturojošo kultūras manipulācijas pakāpi bērnu literatūras tulkojumā. Rezultāti parāda, ka bērnu literatūras tulkošanā tulkotājiem tiek dotas plašākas teksta interpretācijas iespējas un kā noteicošā ir izmantota pielāgošanas stratēģija. Autore secina, ka vairumā gadījumu avotkultūras kultūras reāliju piemēri tulkojumā tiek pilnībā pielāgoti vai arī svītroti. Atslēgvārdi: bērnu literatūra, kultūras reālijas, tulkošanas stratēģijas, svešādošana, pielāgošana.

The present Master Thesis is a study of cultural realia classification and translation strategies used in Latvian author L. Pastore’s children book “Dog town” English translation. One could not imagine a world without a translated literature. Through translations, we learn about different languages and their culture. Thus, regardless of its content or its target readership, an essential matter is the translation of cultural realia and their representation in the target text. This research paper aims to categorize and to analyse the use of cultural realia found in a children’s book. The study is based on theoretical sources that discuss foreignization and domestication translation strategies and translation methods which carry a particular cultural manipulation level in the children’s translation. The findings show that translated children’s literature gives the translators more freedom to interpretation and domestication strategy is used in most cases. The author concludes that cultural realia examples that are used in translated children’s books are mainly adapted to target culture or deleted from the translation. Keywords: children literature, cultural realia, translation strategies, foreignization, domestication.