Digitālās lasītprasmes stratēģijas jaunākā pusaudžu vecuma skolēnu lasītprasmes pilnveidei angļu valodas stundās

Abstract

Maģistra darbs ir izstrādāts Mācīšanas un Mācīšanās lietpratībai maģistra studiju programmas ietvaros ar mērķi izpētīt digitālās lasītprasmes stratēģiju un lietojumprogrammu īstenošanas procesu un ietekmi uz digitālo lasītprasmi angļu valodas stundās 7. klasē. Darba aktualitāte ir cieši saistīta ar izmaiņām izglītības procesā Latvijā saskaņā ar Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2021. – 2027. gadam “Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai”, kur izglītības attīstības galvenais mērķis aptver digitalizāciju. Tomēr, šajā pētījumā galvenā uzmanība pievērsta digitālās lasītprasmes lomai 7. klasē, analizējot digitālās lasītprasmes stratēģiju un lietojumprogrammu ieviešanu reālā laikā un vietā. Darba teorētiskajā daļā ir analizēti tādu pieredzējušu autoru kā M. Konņikovas, V. Klintones, R. Pričarda un Dž. Djūja pētījumi, priekšlikumi un secinājumi. Turklāt, šajā pētījumā ir analizētas arī digitālās lasīšanas izpratnes atbalsta lietojumprogrammas. Pēc literatūras analīzes darba autore secina, ka Latvijā tiek veikts salīdzinoši neliels pētījumu skaits, kas mērītu skolēnu digitālo lasīšanas izpratni svešvalodā. Taču skolēni ir pakļauti mainīgajai mācību videi Covid-19 pandēmijas dēļ, pārbaudot digitālās prasmes un digitālo lasītprasmi, tādējādi šķiet pamatoti tiekties uz digitālās lasītprasmes izpratnes uzlabošanu svešvalodā. Pētījuma metode ir gadījuma pētījums, kas ietver autores skolotāja žurnāla ierakstu analīzi, attieksmes, uzvedības un vispārējo tendenču aptauju, kas sniegta aizpildīšanai skolēniem pirms un pēc Digitālās lasītprasmes stratēģiju un lietojumprogrammu ieviešanas, kā arī daļēji strukturētas intervijas pirms un pēc metožu izpildes ar trim X skolas skolotājiem, kuru priekšmetiem pastāv starppriekšmetu saikne. Tika atklāts, ka starp aktivitātēm, kas veicina digitālās lasīšanas izpratnes un digitālās pratības prasmju attīstību ir piezīmju veidošana, teksta izcelšana un sadalīšana, Venna diagramma, prāta kartēšana, hipersaišu izmantošana un pašveidota stāstījuma veidošana, kas pozitīvi korelē ar dziļās lasītprasmes stratēģiju apguvi, proti, anotāciju, savienojumu veidošanu un teksta sadalīšanu. Aktivitāšu digitālā rakstura dēļ tika izvēlētas tādas lietojumprogrammas kā Google Classroom, Google Docs, LucidChart, Speechify, FreeMind un MindMup, Microsoft Word un Quizlet, ņemot vērā digitālo prasmju attīstību. Kopā ar iegūtajiem datiem, pētījuma datiem par aktivitātēm, kas ietilpst digitālās lasītrpasmes stratēģijās un lietojumprogrammās digitālās lasītprasmes uzlabošanai 7. klasē, darbs var tikt izmantots kā vadlīnijas skolotājiem iesaistoties tiešsaistes mācībās vai strādājot pie digitālās lasītšanas izpratnes prasmēm klasē.

The given master’s thesis has been written as the final work in the study programme of Teaching and Learning Competence with the aim to research the implementation of digital reading strategies and applications and its improvement on digital reading comprehension in English lessons in the particular Form 7. The topicality of this Paper is closely linked in the changes in the education process in Latvia that are being obtained in accordance with Education Development Guidelines for 2021-2027 entitled “Future Skills for the Future Society'', where the ultimate goal of educational development for 2021-2027 covers digitization. However, this Paper focuses on the role of digital reading comprehension in Form 7, analyzing the implementation of digital reading strategies and applications in concurrent time and location. The theoretical part of this Paper analyzes the researches, suggestions and conclusions of such experienced authors as M. Konnikova, V. Clinton, R. Pritchard and J. Dewey. Moreover, the digital reading comprehension support applications have also been analyzed in this Paper. After the completion of literature analysis the author of the Paper concludes that rather little research is carried in Latvia that would measure students’ digital reading comprehension in a foreign language, however, they are exposed to changing environment of learning due to COVID-19 pandemic, testing digital literacy skills and digital reading comprehension, thus, it seems reasonable to aspire for improvement of digital reading comprehension in foreign language. The research method is a case study that involves the author’s teacher journal entries, attitude, behaviour and general tendency questionnaire carried out among students before and after implementing digital reading strategies and applications and semi-structured interviews with three subject-related teachers of School X, also, before and after the implementation process. Among some of the activities found to be contributing to the development of digital reading comprehension and digital literacy skills are note taking, highlighting, chunking, Venn diagram, mind mapping, hyperlink use and self-generated narrative, which positively correlate with development of deep reading strategies of annotation, connection making and chunking. Due to the digital characteristics of the activities, such applications as Google Classroom, Google Docs, Speechify, FreeMind and MindMup, Microsoft Word, Quizlet were chosen to be implemented on account of digital literacy skill development. In succession with the data gained in the research the Paper can be used as a guideline for teachers, engaging in online teaching or working on digital reading comprehension skills in the classroom