Stāstu izmantošana dabaszinību mācībās Montesori skolās 4.–6. klasē

Abstract

Stāsta stāstīšana ir tikpat veca zināšanu nodošanas metode kā pati mutvārdu valoda. Autore, zinot, ka Montesori pedagoģiju praktizējošās pamatizglītības iestādēs skolotāju sacerēti stāsti ir nozīmīgs skolotāja darba instruments, diplomdarbā ir aprakstījusi šo skolu darbības principus, stāstu lietošanu mācību procesā un ir pētījusi stāsta sacerēšanas metodoloģiskos ieteikumus. Autore ir sacerējusi, pārbaudījusi pedagoģiskajā izmēģinājumdarbībā un veiksmīgi aprobējusi desmit stāstus dabaszinību mācību satura apguvei. Autore uzskata, ka skolotājs ikdienā klasē redz skolēnu intereses, veido tēmas satura pēctecību, stiprina skolēnu prasmes kopsakarību izpratnē, kā arī veicina skolēnu pašizpausmi un jaunradi, tāpēc autore piedāvā iedrošinājumu skolotājiem pašiem sacerēt stāstus dabaszinību mācību satura apgūšanai.

Oral storytelling as a tool for conveying and imparting knowledge is as old as the oral language itself. The author, knowing how important storytelling is as a teaching instrument in Montessori schools, has described the principles behind the Montessori method, the storytelling as supporting tool in learning and teaching and reviewed the methodology behind writing a story. The author has written, submitted to testing in a classroom environment and approved ten stories that cover subjects in the natural science domain. Since it is the teacher who observes the interests of the students every day, builds the continuity of the knowledge to be acquired, strengthens the students’ abilities to see the patterns and interconnectedness of processes as well as promotes the self-expressing and creativity in pupils, the author would like to offer the encouragement to the teachers to write own stories to be used in natural science studies.