Koronavīrusa pandēmijas saistītas trauksmes un stresa pārvarēšanas stratēģiju atšķirības dažādās studiju programmās studējošiem

Abstract

Šī bakalaura darba pētījuma mērķis ir izpētīt atšķirības koronovīrusa izraisītās trauksmes rādītājos un stresa pārvarēšanas stratēģijas, psiholoģijas, audiovizuālās mākslas un “deju kolektīva vadītājs” specialitāšu studentiem COVID-19 pandēmijas laikā. Pētījumā piedalījās 89 respondenti no tiem 58 sieviete un 31 vīrieši (65% sievietes, 35% vīrieši), vecumā no 19 līdz 41 gadiem. Izlases visbiežāk sastopamais vecums ir 23 gadi (26%). Pētījumā piedalījās psiholoģijas (23 studenti jeb 26%), audiovizuālās mākslas (28 studenti jeb 31%) un “deju kolektīva vadītājs” (38 studenti jeb 43%) specialitāšu studenti. Pētījumā tika izmantoti divi instrumenti. Koronavīrusa trauksmes rādītāju noskaidrošanai tika izmantota “Koronovīrusa trauksmes skala” (Coronovirus Anxiety Scale (CAS); Lee, 2020). Latvijā aptauju adaptējusi Lida Maslinovska, 2021. Stresa pārvarēšanas stratēģiju noteikšanai tika izmantota „Stresa pārvarēšanas stratēģiju aptauja” (The Coping Orientation of Problem Experience (COPE Inventory), Carver, Scheier & Weintraub, 1989). Latviešu valodas versiju adaptējusi I. Petrova, 2009. Atkārtotu latviešu valodas versijas adaptāciju veikusi S. Knipše, 2010. Lai noskaidrotu studentu vecumu, dzimumu un studiju programmu, tika izveidota sociāli demogrāfisko datu anketa. Pēc Kruskola-Vallisa H-testa iegūtājiem rezultātiem tika noskaidrots, ka nav statistiski nozīmīgas atšķīrības starp izvēlētām studiju programmām un stresa pārvarēšanas stratēģijām. Savukārt, koronovīrusa izraisītas trauksmes rādītājos ir konstatēta statistiski nozīmīga atškirība starp izvēlētām studiju programmām. Pēc Manna-Vitnija U-testa rezultātiem pierādījās, ka nav statistiski nozīmīgas saistības starp dzimumu ,“koronovīrusa trauksmes”, “uz problēmu orientētas stratēģijas” un “izvairīšanas stratēģijas” skalām. Savukārt, pēc pētījuma rezultātiem, statistiski nozīmīga atšķirība pastāv strarp dzimumu un“uz emocijām orientētās stratēģijas” skalu. Pēc šī testa rezultātiem jāsecina, ka sievietes vairāk nekā vīrieši izvēlas “uz emocijām orientētās stratēģijas”.

The aim of this bachelor's thesis is to research the differences in coronavirus related anxiety and stress management strategies among students that major in psychology, audiovisual arts and 'dance team leader' during the COVID-19 pandemic. The study involved 89 respondents, of whom 58 were women and 31 were men (65% women, 35% men), aged from 19 to 41 years. The most common age in the sample is 23 years (26%). Students in psychology (23 students or 26%), audiovisual arts (28 students or 31%) and “dance team leader” (38 students or 43%) participated in the study. Two tools were used to conduct this study, to evaluate anxiety levels caused by the coronavirus pandemic the “Coronavirus Anxiety Scale” or CAS (Lee, 2020) was researched. In Latvia, aforementioned survey was adapted by Lida Maslinovska, 2021. “The Coping Orientation of Problem Experience” or COPE Inventory (Carver, Scheier & Weintraub, 1989) was used to identify stress management strategies. The Latvian language version was adapted by I. Petrova, 2009. The Latvian language version was repeatedly adapted by S. Knipše, 2010. In order to find out the students' age, gender and study programme, a socio-demographic data questionnaire was created. According to the results of the Kruskal-Wallis H-test, it was found that there is no statistically significant difference between the chosen study programs and stress management strategies. Nevertheless, in the indicators of anxiety caused by coronavirus, a statistically significant difference has been found between the selected study programs. The results of the Mann-Whitney U-test showed no statistically significant correlation between gender, 'coronavirus anxiety', 'problem-oriented strategy' and 'avoidance strategy' scales. On the other hand, according to the results of the study, there is a statistically significant difference between the gender and the “emotion-oriented strategy” scale. The results of this test show that more women than men choose "emotion-oriented strategies".