Automātisko negatīvo domu un trauksmes saistība ar emociju regulāciju

Abstract

Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai pastāv saistība starp trauksmi, automātiskām negatīvām domām un emociju regulāciju. Pētījumā piedalījās 83 respondenti vecumā no 21 līdz 65 gadiem (M = 37,55, SD = 1,09), no tiem 42% bija sievietes un 58% bija vīrieši (35 sievietes, 48 vīrieši). Automātisko negatīvo domu līmeņa mērīšanai, tika izmantota Automātisko negatīvo domu aptauja (Automatic Thoughts Questionnaire (ATQ), Hollon & Kendall, 1980), adaptāciju latviešu valodā veikusi M. Krūmiņa (2019), trauksmes līmeņa mērīšanai tika izmantota Trauksmes stāvokļa iezīmes - pašnovērtējuma aptauja (State – Trait Anxiety Inventory (STAI), Spielberger, Gorsuch, Lushene, Vagg & Jacobs, 1983), adaptāciju latviešu valodā veikusi D. Škuškovnika (2004) un emociju regulācijas prasmju noteikšanai tika izmantota Emociju regulācijas aptauja (Emotion Regulation Questionnaire, ERQ, Gross & John, 2003), adaptāciju latviešu valodā veikusi M. Morozova (2011). Pētījuma rezultāti uzrāda statistiski nozīmīgu, vidēji ciešu, pozitīvu korelāciju starp trauksmi kā iezīmi un automātiskām negatīvām domām, kā arī statistiki nozīmīgu, vāju, negatīvu korelāciju starp emociju regulācijas kognitīvās pārvērtēšanas skalu un trauksmi kā iezīmi.Pētījuma gaitā tika izvirzīts papildjautājums par dzimumatšķirībām. Iegūtie rezultāti norāda, ka sieviešu grupa uzrāda augstāku trauksmes līmeni.

The aim of the study was to find out whether there is a relationship between anxiety, automatic negative thoughts and emotion regulation. The study included 83 respondents aged 21 to 65 years (M = 37.55, SD = 1.09), of whom 42% were women and 58% were men (35 women, 48 men). In the study, the Automatic Thoughts Questionnaire (ATQ), Hollon & Kendall (1980), was used to measure the level of automatic negative thoughts, the adaptation in Latvian was performed by M. Krūmiņa (2019). State - Trait Anxiety Inventory (STAI), Spielberger CD, Gorsuch RL, Lushene R., Vagg PR and Jacobs GA (1983), was used to measure the level of anxiety level, adapted in Latvian by D. Škuškovnika (2004). Emotion Regulation Questionnaire, ERQ, Gross & John (2003), adapted in Latvian by M. Morozova (2011), was used to determine the level of emotion regulation skills. The results of the study show a statistically significant, moderately close, positive correlation between anxiety as a feature and automatic negative thoughts, as well as a statistically significant, weak, negative correlation between the emotional regulation cognitive reassessment scale and anxiety as a feature. An additional question about gender differences was raised during the study. The obtained results indicate that there are statistically significant differences, between the groups of men and women, in the scale of anxiety as a feature, where the group of women shows a higher level of anxiety.