Speciālās izglītības skolotāju labizjūtas izvērtējums darbā ar skolēniem ar garīgās attīstības traucējumiem

Abstract

Maģistra darba “Speciālās izglītības skolotāju labizjūtas izvērtējums darbā ar skolēniem ar garīgās attīstības traucējumiem” mērķis ir izpētīt speciālās izglītības skolotāju labizjūtu darbavietā un izstrādāt ieteikumus, kā varētu paaugstināt skolotāju labizjūtu, strādājot ar skolēniem ar garīgās attīstības traucējumiem. Jebkura skolotāja labizjūta ir ļoti svarīga, jo augsts tās rādītājs palīdz veiksmīgāk izturēt visas pārmaiņas darbavietā, palīdz saglabāt darba prieku, palīdz saskatīt kaut ko labu ikdienas ritmā. Labizjūtas līmeni ietekmē attiecības ar kolēģiem, ar skolas vadību, nodrošināts tehniskais aprīkojums, sakārtota darba vide. Ja skolotājs jūt atbalstu no vadības puses, ja jūt atbalstu no kolēģiem, tad izaicinājumi nešķiet tik dramatiski. Maģistra darbā autore veica fenomenoloģisko pētījumu, intervējot sešas speciālās izglītības skolotājas un anketējot 59 skolotājas 19 speciālajās skolās. Iegūtie dati tika apkopoti un analizēti, un tie parādīja, kas tieši trūkst speciālās izglītības skolotājiem labizjūtas augstam rādītājam. Kopumā skolotāju labizjūta ir vidējā līmenī. Lai to paaugstinātu, darba autore izstrādāja ieteikumus labizjūtas paaugstināšanai.

The aim of the Master's Thesis “Evaluation of the Special Education Teachers’ Well-being when Working with Students with Mental Development Disorders” is to study the well-being of special education teachers in the workplace and to develop recommendations on how to increase teachers' well-being when working with students with mental development disorders. Any teacher’s well-being is very important because its high level helps to cope better with all the changes in the workplace, helps to maintain the joy of work, helps to see something good in the daily rhythm. The level of well-being is influenced by the relationship with colleagues and school management, as well as the provided technical equipment, organized work environment. If teachers feel support from the management, from colleagues, then the challenges do not seem so dramatic. In the Master's Thesis, the author conducted a phenomenological study, interviewing six special education teachers and analyzing the data of 59 questionnaires from 19 special schools. The obtained data indicated exactly what was lacking for the high level of well-being of special education teachers. In general, teachers' well-being was average. To increase this, the author developed recommendations for improving teachers’ well-being.