Attālinātā darba ietekme uz darbinieku izdegšanas sindroma izpaušanos valsts iestādēs.

Abstract

Tehnoloģiju attīstība un citi apstākļi ir veicinājuši iespējas strādāt attālināti. Attālinātais darbs nav piemērots visiem – tas saistīts ar daudziem aspektiem, kas ietekmē gan cilvēka fizisko, gan garīgo veselību un var veicināt izdegšanas sindroma izpausmes. Izdegšanas sindromu uzskata par 21. gadsimta slimību un tā var piemeklēt ikvienu. Maģistra darba mērķis ir noteikt attālinātā darba ietekmi uz darbinieku izdegšanas sindroma izpaušanos valsts iestādēs un izstrādāt priekšlikumus izdegšanas sindroma izpausmju mazināšanai, kā arī preventīvai izdegšanas sindroma izpausmju novēršanai. Tika secināts, ka tāldarbs ir saistīta ar vairākiem faktoriem, kas veicina valsts iestādes darbinieku emocionālo izsīkšanu, deperosnalizāciju un personīgo sasniegumu devalvāciju, bet izdegšana ir atkarīga kā no personas pašas, tā no organizācijas aspektiem.

Technological developments and other conditions have facilitated the possibility of working remotely. Remote work is not for everyone – it involves many aspects that affect both a person's physical and mental health and can contribute to burnout. Burnout is considered a 21st century disease and can affect anyone. The aim of the master's thesis is to determine the impact of telework on the manifestation of burnout syndrome in public institutions and to develop proposals for the reduction of burnout syndrome, as well as for the preventive prevention of burnout syndrome. It was concluded that teleworking is associated with a number of factors that contribute to the emotional execution, depernosalization and devaluation of personal achievements of employees working in public sector, moreover burnout depends on both the individual and the organizational aspects.