Bazīdijsēņu micēlija biomasas ieguve biopolimēru hitozāna un hitīna ekstraģēšanai

Abstract

Šobrīd pasaulē tiek pievērsta liela uzmanība hitozāna lietošanai pārtikā, biomedicīnā un lauksaimniecībā, kā arī iespēja ar to aizvietot kaitīgas ķīmiskās vielas. Darbā tiek pētīti piemērotākie sēņu kultivēšanas parametri, lai rezultātā iegūtu pēc iespējas lielāku biomasas daudzumu. Kā arī aplūkots jautājums, kura no darbā minētajām bazīdijsēnēm, būtu piemērotākā turpmākajam darbam ar hitozāna izdalīšanu un pielietošanu olu kastu mitruma izturības pastiprināšanā, kura vietā šobrīd izmanto putu polistirola kastes vai kartona kastes, kas ir apstrādātas ar ķīmiskajām vielām. Tika novērots, ka piemērotākā bazīdijsēne, no kuras tiek iegūts lielākais biomasas daudzums, kā arī lielākais hitozāna Ⅱ procents ir Phanerochaete chrysosporium. Ar FTIR spektroskopiju un elementu analīzi noteikta hitozāna Ⅰ un hitozāna Ⅱ esamība paraugos.

Nowadays the world is paying more attention to the use of chitosan, both in food and biomedicine as well as agriculture, along with its wide potential to replace harmful chemicals. The most suitable mushroom cultivation parameters were studied to obtain as much biomass as possible. We also investigated which of the basidiomycetes mentioned in the work would be the most suitable for further work with chitosan and its application in increasing the moisture resistance of egg cartons, now we are using foam polystyrene boxes or cardboard boxes that have been chemically modified. It was observed that Phanerochaete chrysosporium had the largest amount of biomass, and the highest percentage of chitosan. The presence of chitosan Ⅰ and chitosan II in the samples is determined by FTIR spectroscopy and elemental analysis.