Melnā mušķērāja Ficedula hypoleuca un lielās zīlītes Parus major ligzdošanas vietu izvēli noteicošie faktori mežos ar mākslīgajām ligzdvietām

Abstract

Līdz šim veiktajos, publiski pieejamos pētījumos secināts, ka lielā zīlīte Parus major labprātāk izvēlas ligzdot lapu koku nevis skujkoku audzēs. Tikmēr melnā mušķērāja Ficedula hypoleuca sastopamība atkarīga no mākslīgo ligzdvietu izvietojuma daudzuma. Pamatojoties uz šo informāciju, tika izvirzīts pieņēmums, ka lielās zīlītes ligzdvietas izvēlē būtiska ietekme ir apkārt esošajai veģetācijai, bet melnā mušķērāja izvēlē – mākslīgo ligzdvietu skaitam. Par darba mērķi tika uzstādīts noskaidrot lielās zīlītes un melnā mušķērāja ligzdošanas vietu izvēli noteicošos faktorus mežos ar mākslīgajām ligzdvietām. Pētījuma veikšanai izvēlēti divi pētījuma apvidi, kuros izvietotas mākslīgās ligzdvietas. Pirmais atrodas Tērvetes novadā, īpaši aizsargājamā dabas teritorijā dabas parkā “Tērvete”, sausieņu tipa skuju un lapu koku nogabalos uz auglīgām augsnēm. Otrais pētījuma reģions atrodas Ropažu novadā, aizsargājamā teritorijā dabas liegumā “Garkalnes meži”, sausieņu tipa skujkoku nogabalos ar nabadzīgām augsnēm. Datu bāzes izveidei un salīdzināšanai tika apkopotas 2019. un 2020. gada ligzdošanas sezonu sekmes, kas ievāktas mākslīgo ligzdvietu tīrīšanas laikā. Detalizētāk tika pētīti un analizēti 2021. gada ligzdošanas sezonas dati. Apsekojot 177 mākslīgās ligzdvietas 2021. gadā, tika reģistrēta veģetācija 25 metru rādiusā ap katru būri, ligzdvietas defekti/ bojājumi, kā arī citi aspekti. Izvērtējot būrīšu aizņemtības rādītājus trīs gadu ligzdošanas sezonās, tika secināts, ka tie ir salīdzinoši līdzīgi un nav novērojamas krasas izmaiņas starp abiem pētījuma apvidiem. Izvērtējot iegūtos rezultātus, tika secināts, ka apkārtējai veģetācijai – sūnu stāva segumam, sausās koksnes daudzumam parauglaukumā, būrīša defektiem un tā skrejas aizsegtībai ir būtiska ietekme uz mākslīgās ligzdvietas aizņemtību.

Publicly available studies to date have shown that the Great Tit Parus major prefers to nest in deciduous rather than coniferous stands. Meanwhile, the occurrence of the European Pied Flycatcher Ficedula hypoleuca depends on the number of artificial nesting sites. Based on this information, it was formulated that the surrounding vegetation has a significant influence on the nest site choice of the Great Tit, whereas the amount of artificial nest sites have a significant influence on the nest site selection of the European Pied Flycatcher. The aim of this thesis was to investigate the effect of the surrounding vegetation on nest site occupancy and nesting success of the Great Tit and European Pied Flycatcher at artificial nest sites. Two sample plots were selected for the study. The first one is in Tērvete municipality, in a protected nature area the nature park "Tērvete", in dryland coniferous and deciduous stands on fertile soils. The second plot is in Ropazi municipality, in the protected area of the nature reserve "Garkalnes meži", in dryland coniferous stands with poor soils. For the establishment and comparison of the database the data of the 2019 and 2020 breeding seasons was collected during the cleaning of artificial nesting sites. Data from the 2021 breeding season were studied and analyzed in more detail. During the survey of the 177 artificial nesting sites in 2021, the vegetation within a 25 meter radius around each cage, nest defects, and other aspects were recorded. After evaluating the cage occupancy rates over three years, it was concluded that they are relatively similar, and no drastic changes are observed between both sample plots. The results showed that the surrounding vegetation – moss cover, amount of dry wood in the plot, nestboxes defects and if its entrance is covered have a significant influence on the occupancy of the artificial nesting site.