Latvijas jaunatnes līgas basketbolistu antropometrisko parametru saistība ar traumu risku

Abstract

Darba nosaukums: Latvijas jaunatnes līgas basketbolistu antropometrisko parametru saistība ar traumu risku. Statistika uzrāda, ka basketbols ir traumatiskākais komandas sporta veids (National Safety Council 2020). Traumas gūšana var būtiski ietekmēt spēlētāja sniegumu, limitēt spēles laiku, vai, sliktākajā gadījumā, likt pilnībā pārtraukt nodarboties ar šo sporta veidu (J.H. Henry et al. 1982). Traumu risku ietekmē vairāki fatori, kā piemēram, slodze, stress, nogurums, tai skaitā arī spēlētāju antropometriskie parametri (L. Peterson and P. Renstrom 2016). Antropometrisko parametru saistība ar traumu risku zinātniskajā literatūrā ir par maz pētīta, līdz ar to, ar šo darbu tiks radīts papildinājums. Darba mērķis: Noskaidrot vai ir kāda saistība Latvijas jaunatnes līgas basketbolistu antropometriskajiem parametriem ar traumu risku basketbolā. Metodes: Pētījumā piedalījās 133 Latvijas jaunatnes līgas basketbolisti. Pēc iekļaušanas kritērijiem dalību pētījumā turpināja 129 dalībnieki. Tika ievākti dati no trīs vecuma grupām – U14, U16, U19. U14 grupā iekļauti 13 un 14 gadus veci dalībnieki, U16 - 15 un 16 gadus veci un U19 – 17, 18 un 19 gadus veci basketbolisti. Rezultātu iegūšanai tika izmantota antropometrisko mērīju veikšana un elektroniska aptaujas anketa. Tika veikti 13 dažādi antropometriski mērījumi, kuri tika uzglabāti MS Excel 16 programmā. Anketa sastāvēja no divām daļām, kur pirmajā daļā tika ievākta vispārīga informācija, bet otro daļu bija jāaizpilda tikai tad, ja šosezon bija gūta trauma. Abas anketas daļas kopā sastāvēja no septiņiem atvērtā tipa jautājumiem, sešiem slēgta tipa jautājumiem un divām Likerta skalām. Rezultāti: No rezultātiem tika noskaidrots, ka 62 no 129 dalībniekiem šosezon ir guvuši vismaz vienu traumu. Vairāk kā 50% no traumām tika gūtas potītes un pēdas rajonā. Kopumā tika gūtas 32 kontakta traumas, 19 bezkontakta traumas un 11 pārslodzes traumas. Pēc datu analīzes tika noskaidrots, ka traumētajiem basketbolistiem bija īsāks augšstilbs pret ķermeņa kopējo garumu. U14 vecuma baketbolistiem, kuri šosezon bija guvuši traumu, augšstilbu garuma attiecība bija mazāka, kas nozīmē, to asimetrija ir lielāka. Spēlētājiem, kuri bija guvuši muguras traumas, bija būtiski lielāks ĶMI, bet spēlētājiem ar ceļa traumām – mazāks. Spēlētājiem ar garākām kājām pret ķermeņa kopējo garumu, tika novērotas vairāk atkārtotas muguras traumas. Secinājumi: ĶMI tieši neietekmē basketbolistu traumu risku, bet vērojama tendence, ka palielinoties ĶMI, palielinās muguras un potīšu traumu risks. U14 vecuma grupas spēlētājiem ar muguras traumām tika novērota statistiski būtiski lielāka augšstilbu garumu asimetrija. Spēlētājiem, kuri iepriekš guvuši ceļa traumas, kājas pēdas izmērs ir statistiski nozīmīgi lielāks, radot lielāku slodzi uz potītes locītavu, tādējādi palielinot traumu risku. Muguras traumu grupā uzrādīta lielāka kājas un ķermeņa garuma attiecība, kas liecina par augstāku ķermeņa smaguma centru, radot palielinātu traumu risku.

Title name: Relationship between anthropometric parameters of Latvian youth league basketball players and injury risk. Statisctic shows, that basketball has the highest injury rate in all team sports (National Safety Council 2020). Injury can significantly influence player performance, increase time-loss, or, in the worst case, be career ending. (Henry et al. 1982). Injury risk is inflenced by various factors, such as, load, stress, fatigue, as well as players anthropometric parameters (Peterson and Renstrom 2016). There is too little studies of relationship of anthropometric parameters and injury risk in scientific literature, so this work will be an addition to it. Goal: Determine if there is any relationship between Latvian youth league basketball players anthropometris parameters and injury risk in basketball. Research method: In this study participated 133 Latvian youth league basketball players. After inclusion criteria participation in the study continued 129 participants. Data were colected from 3 age groups – U14, U16, U19. There was 13 and 14 year old participants in U14 age group, 15 and 16 in U16 age group and 17, 18 and 19 in U19 age group. For data acquisition anthropometric measures and electronic survey were used. There were 13 different measures, which results were entered in MS Excel 16 program. Survey consisted of two parts, where first part was about general information of players, but second part was necessary to do only if player had acquired injury in this season. Both of the survey parts together consisted of seven open type questions, six closed type question and two Likert scales. Results: After data acquisition it was established that 62 out of 129 participants had gotten atleast 1 injury in this season. More that 50% of injuries were in foot and ankle area. Overall there were 32 contact injuries, 19 non-contact injuries and 11 overuse injuries. After data anlysis it was established that injured players had shorter upper leg against total body length. Players in U14 age group, who had acquired injury in this season, had smaller upper legs length ratio, which means, asymmetry is bigger. Players who had acquired back injuries, had significantly bigger BMI, but players with knee injuries – smaller. There were observed more repeated back injuries for players with longer legs against total body length. Conclusion: BMI didn’t influence injury acquisition directly, but between injured parts on the back and ankle had the most impact. U14 age group players with back injuries had statistically significant differences between upper leg lengths. Players with history of knee injury, had significantly bigger foot size, making bigger load on ankle joint, thereby increasing injury risk. In the group with back injuries, there is shown bigger leg and body length ratio, which testifies for higher body mass center, increasing injury risk.