Ekonomisku rādītāju izmantošana iedzīvotāju skaita izmaiņu analīzē

Abstract

Gan Latvijas apdzīvojums, gan iekšējā attīstība un dzīves līmenis ir izteikts monocentriskas struktūras piemērs, kur notiekošo procesu koncentrēšanās norisinās ap valsts centrālo daļu konkrēti Rīgas ietekmē. Šis rada būtiskas nevienlīdzības valsts mērogā gan iedzīvotāju ienākumu sadalījumā, gan pašvaldību attīstībā, kā arī fundamentāli svarīgu aspektu, piemēram, medicīnas pakalpojumu pieejamībā vai transporta infrastruktūras kvalitātē. Tieši tāpēc Latvijā svarīgs jautājums ir reģionālās attīstības un citu reģionālu nevienlīdzību izlīdzināšana. To visu pašā pamatā veido sabiedrība ar savām apdzīvojuma īpatnībām, kas skaidri attēlojas ekonomiskajos statistikas datos, jo abi šie aspekti nav nošķirami viens no otra. Darba ietvaros ar ģeogrāfiski svērtiem regresijas modeļiem un citām statistikas metodēm, kas iekļauj ģeogrāfisko aspektu, analizēta iedzīvotāju skaita un izmaiņu saistība ar ekonomiskajiem rādītājiem, lai labāk izdalītu konkrētas reģionālas un pašvaldību līmeņa iezīmes un potenciālas anomālijas. Rezultātos noteiktas pašvaldības, kuras veido gan vienādu rādītāju klasterus, gan izlecošu vērtību pašvaldības, kā arī konstatēta ekonomisko rādītāju ietekmes atšķirība starp gadījumiem, kad tie tiek analizēti migrācijas rādītāju kontekstā un gadījumā, kad izmantoti, lai pētītu iedzīvotāju skaita izmaiņas pašas par sevi.

Both the settlement of Latvia and the internal development and standard of living are a clear example of a monocentric structure, where the concentration of the ongoing processes takes place around the central part of the country, specifically because of the influence caused by Riga. This creates significant inequalities at national level, both in the distribution of income of the population and in the development of municipalities, as well as in the development of fundamentally important aspects, such as the availability of medical services or the quality of transport infrastructure. That is why the equalisation of regional development and other regional inequalities is an important issue in Latvia. All of this is at its core formed by society with its own habitability, which are clearly represented in economic statistics, since both of these aspects are inseparable from each other. As part of the research, the relationship between population and it`s changes with economic indicators is analysed with geographically weighted regression models and other statistical methods that include a geographical aspect in order to better distinguish specific features and potential anomalies at regional and municipal level. The results identify municipalities, which form both clusters of the same indicators and municipalities of outliers, as well as find a difference in the impact of economic indicators between cases when they are analyzed in the context of migration indicators and in the case when used to study population changes on their own.