Dažādu izdegšanas modeļu savstarpējās sakarības un sakarības ar psihiskās veselības, iesaistes darbā faktoriem un shēmu terapijas konstruktiem

Abstract

Šī darba mērķis paplašināt izpratni par divu izdegšanas konceptu savstarpējo saistību, saistību ar svarīgiem psihiskās veselības faktoriem un iesaisti darbā, kā arī mehānismiem, kurus varētu ieteikt izmantošanai izdegšanas mazināšanai, pamatojoties uz shēmu terapijas pieeju. Rezultāti: (1) apliecina izdegšanas klīnisko apakštipu modeļa ticamību, validitāti un pielietojamību Latvijas kultūrvidē; (2) parāda, ka depresija vairāk izskaidro klasiskā izdegšanas modeļa dimensijas, bet iesaiste darbā – izdegšanas apakštipus; (3) ļauj secināt, ka izdegšanas patoloģijas aktivizēšanā ievērojama nozīme varētu būt vairākiem shēmu terapijas konceptiem. Atslēgvārdi: izdegšana; izdegšanas apakštipi; BCSQ-36; faktoriālā validitāte; konverģentā validitāte; depresija; trauksme; stress; iesaiste darbā; agrīnas neadaptīvās shēmas; shēmu režīmi; tīkla analīze.

The thesis expands understanding of the different types of burnout and individual mental health and work engagement factors contributing to burnout sub-variables, as well as gives practical insights for interventions based on Schema Therapy approach. Results: (1) provided support for the validity of the burnout subtypes hierarchical model and its applicability in Latvian culture; (2) work engagement had greater predictive value for burnout subtypes, but depression in the classical burnout model; (3) several early maladaptive schemas and modes could have a considerable role in the activation of the burnout pathology. Keywords: burnout; burnout subtypes; BCSQ-36; factorial validity; convergent validity; depression; anxiety; stress; work engagement; early maladaptive schemas; schema modes; network analysis.