Kultūras reāliju atveide audiovizuālo materiālu tulkošanā

Abstract

Šajā maģistra darbā tiek pētīta audiovizuālo materiālu tulkošanas specifika – reāliju atveides nianses mākslas un dokumentālo filmu tulkošanā. Pētījuma mērķis ir noteikt visbiežāk lietotos reāliju atveides paņēmienus, kas pielietoti, tulkojot latviešu filmu subtitrus angļu valodā. Darba teorētiskajā daļā tiek izskatīta teorētiskā literatūra par audiovizuālajiem materiāliem, to veidiem un tulkošanas stratēģijām, balstoties uz Ņūmarka (1988) un Zaubergas (2016) teorijām. Tiek apskatīts arī reālijas koncepts, reāliju veidi un to iedalījumi. Darba praktiskā daļa ir balstīta uz B. Nedergordas-Larsenas (1993) reāliju klasifikāciju, iedalot četras grupas: sabiedrības, kultūras, ģeogrāfijas un vēstures reālijas. Praktiskās daļas ietvaros tiek apskatīti un analizēti paņēmieni, kas pielietoti šo reāliju atveidē. Papildus tam, tiek salīdzinātas pielietoto paņēmienu tendences mākslas un dokumentālo filmu tulkošanā. Pētījuma rezultāti liecina, ka mākslas filmu tulkošanā reālijas visbiežāk atveidotas, pielietojot transkribēšanu, kalkošanu un vispārināšanu, savukārt dokumentālajās filmās pārsvarā izmantots kultūras ekvivalents, kalkošana un nulles tulkojums. Daudzos gadījumos pieļaujami vairāki reāliju atveides varianti, tomēr tas atkarīgs no konteksta, kurā reālija tiek pieminēta.

In the present Master thesis, the peculiarities of audiovisual translation are investigated, focusing on the tendencies in rendering realia in the translation of feature films and documentaries. The aim of the study is to identify the most commonly applied realia rendering strategies used in the translation of Latvian film subtitles into English. The theoretical part of the paper deals with the theoretical literature overview on audiovisual materials, their types, and translation strategies, based on the theories of Newmark (1988) and Zauberga (2016). The notion of realia, their types, and classifications are considered as well. The empirical part of the study is based on Nedergaard-Larsen’s (1993) classification of realia, defining four categories: social, cultural, geography, and history realia. The empirical part of the paper consists of subchapters, each of which is devoted to the analysis of the translation strategies applied in the rendering of the realia. In addition, the tendencies in the realia translation in documentaries and feature films are compared. The results of the research show that in the translation of feature films, realia is most often rendered using transcription, calque, and generalization; however, in the translation of documentaries, cultural equivalent, calque, and zero translation are used most often. In many cases, several different possible translations of realia exist, and this depends on the context in which the realia are used.