Vainas un tās pakāpju nozīme civiltiesiskās atbildības kontekstā

Abstract

Šobrīd jautājums par to, kas īsti ir pirmais atbildības priekšnoteikums, atrodas zināmā nenoteiktības stāvoklī, ievērojot to, ka pastāv divas tiesību skolas. Pirmā no tām ir attaisnojumu koncepcija. Otrā tiesību skola ir vainas koncepcija, kas priekšplānā izvirza objektīvu kategoriju – vainu (neuzmanību). Darba autora galvenais mērķis ir izvirzīt konkrētus šī pirmā atbildības priekšnoteikuma kritērijus un aprakstīt šo kritēriju pazīmes, kā arī vadlīnijas šo kritēriju vērtēšanā. Attiecīgi autors galveno uzmanību velta vainas koncepta pamatšūnai – “krietns un rūpīgs saimnieks”, kā arī citiem neuzmanības kritērijiem. Tāpat autors analizē vainas pakāpes “rupja neuzmanība” un “ļauns nolūks”, to konstatēšanas kritērijus. Atslēgvārdi: vaina, neuzmanība, nolūks, krietns un rūpīgs saimnieks, prettiesiska rīcība, attaisnojumi

At present, the question of what exactly is the first precondition of liability is in a state of uncertainty, given that there are two schools of law. The first one is the concept of justifications. The second school of law is the concept of fault, which brings to the foreground an objective category – fault (negligence). The main goal of the author is to set specific criteria for this first precondition of liability and to describe the features of these criteria, as well as guidelines for the evaluation of these criteria. Accordingly, the author focuses on the “basic cell” of the concept of fault – prudent and diligent person as well as other criteria of negligence. Also the author analyses gross negligence and intent as the degrees of fault, the criteria for their detection. Keywords: fault, negligence, intent, prudent and diligent person, unlawful conduct, justifications