Vitrektomijas efektivitāte pirmreizējas regmatogēnas tīklenes atslāņošanās gadījumā

Abstract

Ievads. Tīklenes plīsumu gadījumā var rasties regmatogēna tīklenes atslāņošanās, kā rezultātā rodas dažādi redzes defekti tai skaitā aklums. Šīs slimības ārstēšanai izmanto sklēras cirklāžu ar plombes piešūšanu un vitrektomiju. Ja agrāk dominēja ekstraoulāra ķirurģija, tad mūsdienās aizvien biežāk tiek lietota vitrektomija. Tās efektivitāti ietekmē dažādi faktori, piemēram, atslāņošanās ilgums, lokācija, plīsumu lokācija , to daudzums u.c. Lai gan šī metode kļūst aizvien populārāka, joprojām būtiski ir noskaidrot kuros gadījumos nepieciešams būtu izvēlēties tieši vitrektomiju, kā ārstēšanas metodi. Mērķis. Izvērtēt vitrektomijas efektivitāti pirmreizējas regmatogēnas tīklenes atslāņošanās gadījumā. Rezultāti. Dati kopā iekļauj 56 (55,9%) sievietes un 46 (45,1%) vīriešus vecumā no 22 līdz 88 gadiem. Pacientu vidējais vecums ir 64,2 ± 10,7, bet vecuma mediāna ir 64,5 (60,0 – 71,0). No visiem pētījumā iekļautajiem pacientiem klīniski nozīmīgas slimības uzrādītas 42 (41,2%) pacientu, bet 60 (58,8%) klīniski nozīmīgu slimību nav. Datos par atslāņošanās lokalizāciju redzams, ka 86 (84,3%) pētījuma dalībniekiem ir konstatēta daļēja atslāņošanās, bet 16 (15,7%) – totāla atslāņošanās. Analizējot atslāņošanās ilgumu, redzams, ka vairumā gadījumu tas ilgst mazāk nekā 30 dienas, tomēr ir netipiski gadījumi. No pētījumā iekļautajiem pacientiem 76 (74,5%) pacientu ir konstatēts viens plīsums, bet 26 (74,5%) pacientu multipli plīsumi. Lokālā silikona plombe tika pielietota 26 (25,5%) pacientu, sklēras cirklāža 11 (10,8%) pacientu, vitrektomija ar silikonu 35 (34,3%) pacientu un vitrektomija ar gāzi 30 (29,4%) pacientu. Pusgadu pēc operācijas reablācija notikusi 8 jeb 14,3% sieviešu un 7 jeb 15,2% vīriešu. Pamatojoties uz Hī-kvadrāta testa rezultātiem, var secināt, ka pacienta dzimumam nav nozīmīgas ietekmes uz tīklenes stāvokli pēc pusgada (p-vērtība = 0,895), arī Fišera tests uzrāda līdzīgus rezultātus (p-vērtība = 1). Gadu pēc operācijas reablācija notikusi 10 jeb 17,9% sieviešu un 10 jeb 21,7% vīriešu. Pamatojoties uz Hī-kvadrāta testa rezultātiem, var secināt, ka pacienta dzimumam nav nozīmīgas ietekmes uz tīklenes stāvokli pēc gada (p-vērtība = 0,623), arī Fišera tests uzrāda līdzīgus rezultātus (p-vērtība = 0,627). Secinājumi. Lai gan nav iegūti statistiski nozīmīgi rezultāti par ķirurģijas metodes ietekmi, tomēr ir redzama tendence, salīdzinot rezultātus pēc pusgada un gada, kā arī perioda ietvaros, ka vitrektomija un konkrēti vitrektomija ar gāzi labāk notur tīkleni, tomēr ir nepieciešams ievākt vairāk datu, lai apstiprinātu šo hipotēzi.

Introduction. Retinal detachment may result in retinal detachment resulting in various visual defects, including blindness. Sealing of the sclera with suturing and vitrectomy is used to treat this disease. If in the past extracellular surgery predominated, vitrectomy is increasingly used today. Various factors affecting its efficiency, such as the duration of delamination, location, location of tears, etc., their amount, etc. Although this method is becoming more and more popular, it is still important to find out in which cases vitrectomy should be chosen as the treatment method. The aim. To evaluate the efficiency of vitrectomy in case of first regmatogenous retinal detachment. Hypothesis: Vitrectomy surgery provides anatomical and functional improvement in the case of primary regmatogenous retinal detachment. Materials and methods. The study included data from 102 patients over the age of 18 who underwent surgery for the first time for regmatogenic retinal detachment between 2019 and 2021. MS Excell and the programming language "R" were used for data collection and processing. Fischer and Chi-square test was used to collect the data. Results. The data set includes 56 (55.9%) women and 46 (45.1%) men aged 22 to 88 years. The mean age of the patients was 64.2 ± 10.7 and the median age was 64.5 (60.0 - 71.0). Of all patients enrolled in the study, 42 (41.2%) were diagnosed with clinically significant disease and 60 (58.8%) were clinically relevant. Data on the localization of exfoliation show that 86 (84.3%) study participants had partial exfoliation and 16 (15.7%) had total exfoliation. Analysis of the duration of delamination shows that in most cases it lasts less than 30 days, but there are atypical cases. Of the patients enrolled in the study, 76 (74.5%) had a single rupture and 26 (74.5%) had multiple ruptures. Topical silicone sealant was used in 26 (25.5%) patients, scleral circulatory in 11 (10.8%) patients, silicone vitrectomy in 35 (34.3%) patients, and gas vitrectomy in 30 (29.4%) patients. Half a year after the operation, rehabilitation occurred in 8 or 14.3% of women and 7 or 15.2% of men. Based on the results of the Chi-square test, it can be concluded that the patient's sex has no significant effect on the state of the retina after half a year (p-value = 0.895), Fisher's test also shows similar results (p-value = 1). One year after the operation, 10 or 17.9% of women and 10 or 21.7% of men responded. Based on the results of the Chi-square test, it can be concluded that the patient's sex has no significant effect on the state of the retina after one year (p-value = 0.623), and Fisher's test shows similar results (pvalue = 0.627).