Māsu adaptācija darbam intensīvās terapijas nodaļā COVID 19 pandēmijas laikā
Autor
Bistrova, Santa
Co-author
Latvijas Universitāte. Medicīnas fakultāte
Advisor
Bakša-Zveja, Evija
Datum
2022Metadata
Zur LanganzeigeZusammenfassung
Izvēlētā bakalaura darba tēma ir „Māsu adaptācija darbam intensīvās terapijas nodaļā COVID-19 pandēmijas laikā.” Bakalaura darba mērķis ir noskaidrot adaptācijas procesu intensīvās terapijas nodaļā strādājošām māsām COVID – 19 pandēmijas laikā. Lai sasniegtu mērķi tika izvirzīti šādi uzdevumi - analizēt un pielietot K.Rojas “Adaptācijas modeli”, analizēt pieejamo teorētisko un pētniecisko literatūru par māsas psihoemocionālo un fizisko noslogojumu intensīvās terapijas nodaļā COVID – 19 pandēmijas laikā, izstrādāt pētījuma instrumentu – interviju, veikt interviju, analizēt pētījumā iegūtos rezultātus, izdarīt secinājumus. Tēmas aktualitāti noteica COVID-19 straujā izplatība un paaugstināts aprūpējamo pacientu skaits. Māsu darba slodze rada paaugstinātu psihoemocionālo un fizisko noslogojumu. Māsas jo īpaši tika nesamērīgi ietekmētas, saistībā ar to, ka vairāk laika veltīja COVID-19 pacientu aprūpē, salīdzinot ar citiem veselības aprūpes sniedzējiem. Adaptācija darbam intensīvās terapijas nodaļā ir sarežģīts un individuāls pasākumu kopums, vēl jo vairāk, ja darbu uzsāk COVID-19 pandēmijas laikā. Pētījumam tika izvirzīts jautājums - kāds ir adaptācijas process intensīvās terapijas nodaļā strādājošām māsām COVID-19 pandēmijas laikā? Darba ietvaros tika izmantota kvalitatīva pētniecības metode ar strukturētu interviju. Pētniecības instruments: 10 respondenti, kas uzsākuši darba attiecības intensīvās terapijas nodaļā ne agrāk kā pirms 2 gadiem. Galvenie pētījuma rezultāti: adaptācijas process intensīvās terapijas nodaļā strādājošām māsām COVID – 19 pandēmijas laikā ir ietekmējis māsu fizisko stāvokli, kas biežāk saistīts ar adipozu pacientu aprūpi/ārstēšanu, lielu darba apjomu un darbu aizsargtērpos. Faktori, kas traucēja adaptācijas procesam ir miega trūkums, nogurums un atpūtas trūkums. Faktori, kas palīdzēja adaptācijas procesam ir kolēģu atbalsts un ieteikumi. Darbs sastāv no 47 lpp., 5 nodaļām., 2 apakšnodaļām.,1 attēla un 11 pielikumiem. Izmantotās literatūras avotu saraksts sastāda 28 literatūras avotus. Atslēgas vārdi: adaptācija, darba vide, adaptācijas process, COVID – 19 pandēmija. The topic of the chosen bachelor's thesis is "Adaptation of nurses to work in the intensive care unit during the COVID-19 pandemic." The aim of the bachelor thesis is to find out the adaptation process for nurses working in the intensive care unit during the COVID - 19 pandemic. In order to achieve the goal, the following tasks were set - to analyze and apply K.Roja's "Adaptation Model", to analyze the available theoretical and research literature on nurses' psycho-emotional and physical activity in the intensive care unit COVID - 19 during the pandemic, to develop a research tool - interview, analyze the results of the study, draw conclusions. The urgency of the topic was determined by the rapid spread of COVID-19 and the increased number of patients in care. The workload of nurses causes increased psycho-emotional and physical strain. Nurses were particularly disproportionately affected by the fact that they spent more time caring for COVID-19 patients than other healthcare providers. Adaptation to work in the intensive care unit is a complex and individual set of measures, especially if the work starts during a COVID-19 pandemic. The research asked the question - what is the adaptation process for nurses working in the intensive care unit during the COVID-19 pandemic? Within the framework of the work, a qualitative research method with a structured interview was used. Research tool: 10 respondents who started employment in the intensive care unit not earlier than 2 years ago. Main results of the study: The adaptation process for nurses in the intensive care unit during the COVID - 19 pandemic has affected the physical condition of nurses, which is more often associated with the care / treatment of adipose patients, heavy workload and work in protective clothing. Factors that hindered the adaptation process include lack of sleep, fatigue and lack of rest. Factors that helped the adaptation process are peer support and suggestions. The work consists of 47 pages, 5 chapters, 2 subsections, 1 figure and 11 appendices. The list of used literature sources includes 28 literature sources. Keywords: adaptation, work environment, adaptation process, COVID - 19 pandemic.