Telpas sociālā organizācija vēlā dzelzs laikmeta dzīvesvietās Austrumlatvijas teritorijā (9.-12.gs.)

Abstract

Telpas sociālā organizācija ir viens no veidiem kā sociālajā arheoloģijā uzzināt vairāk par konkrētas kultūretniskās grupas īpatnībām attiecībā pret to dzīvesvietu, kapa vietu un svētvietu telpisko izkārtojumu. Austrumlatvijas vēlā dzelzs laikmeta dzīvesvietas ir vienas no arheoloģiski pētītākajām Latvijas arheoloģijā, taču to telpiskais izvietojums attiecībā pret sabiedrības organizāciju un domāšanu nav bieži apskatīts temats. Latgaļu kultūretniskās grupas sociālās organizācijas izpēte no telpiska skatupunkta pilskalnos un ezermītnēs ļauj izvērtēt šīs grupas sociālās izmaiņas vēlajā dzelzs laikmetā no 9. līdz 12.gs.

Social space organization is one of the few ways in social archaeology on how to find out about certain special properties of certain cultural groups, while researching their living space, burial grounds and sacred places. In Latvian archaeology one of the most excavated living grounds can be found in Eastern Latvia, but there hasn’t been significant research concearning organization of social space in these places. Research of social space organization in Latgallian hillforts and lake settlements can show us valuable changes during Late iron age (9th to 12th century).