Latvijas politiķu paustā dezinformācija LGBT+ tiesību jautājumos, tās atspēkošana (2005. - 2009. gads un 2018. – 2021. gads)
Author
Rasnačs, Jēkabs Kārlis
Co-author
Latvijas Universitāte. Sociālo zinātņu fakultāte
Advisor
Antanoviča, Agnija
Date
2022Metadata
Show full item recordAbstract
LGBT+ tiesības Latvijā pēdējo desmitgažu laikā nav attīstījušās tik ātri, cik pārējās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Pētnieki tam meklē vairākus iemeslus – multireliģioza valsts, spēcīgs baznīcu lobijs politikā, sabiedrībā radītais maldinošais priekšstats par kopienu un agri veidotais praids 2005. gadā un lielā sabiedrības opozīcija un citi iemesli. Latvijā vairāki ar LGBT+ tiesībām saistīti normatīvo aktu grozījumi vai ir noraidīti, vai arī pieņemti ar ļoti spraigām debatēm un izšķirošiem balsojumiem, taču gan sabiedrības, gan politiķu uzskati pamazām mainās. Lai noskaidrotu to, kā mainījusies politiķu retorika saistībā ar seksuālo minoritāšu tiesībām un kādi argumenti visbiežāk tiek izmantoti pret seksuālo minoritāšu tiesību paplašināšanu, bakalaura darbā tiek analizēta politiķu paustā dezinformācija par LGBT+ tiesībām un kopienu laika posmos no 2005. līdz 2009. gadam un no 2018. līdz 2021. gadam. Tāpat darbā tika izveidota tipoloģija paustajai dezinformācijai un dezinformācija atspēkota ar akadēmisko resursu palīdzību. Atspēkojums ir būtisks, lai radītu faktos balstītu skaidrojumu cilvēku neprecīzajai izpratnei par seksuālajām minoritātēm. Politiķu neizpratne par LGBT+ tiesībām saistīta ar vēsturiski negatīvu priekšstatu par seksuālajām minoritātēm, kas radies propagandas ietekmē Latvijas Sociālistiskās Padomju Republikas laikā, kā arī saistībā arkristīgo konfesiju konservatīvumu Latvijā. Tajā pašā laikā politiķu paustās argumentācijas pētīšana starp abiem laika posmiem liek secināt to, ka izpratne par seksuālajām minoritātēm un to tiesībām ir uzlabojusies, jo bīstamākie dezinformācijas naratīvi laika posmā no 2018. līdz 2021. gadam tiek izplatīti retāk nekā periodā no 2005. līdz 2009. gadam. LGBT + rights in Latvia have not developed as fast as in other European Union member states in recent decades. Researchers are looking for a number of reasons for this: a multi-religious state, a strong church lobby in politics, a misleading image of community in society and an early pride in 2005, and strong public opposition and other reasons. In Latvia, several amendments to regulatory enactments related to LGBT + rights have either been rejected or adopted with very intense debate and decisive votes, but the views of both the public and politicians are gradually changing. In order to find out how the rhetoric of politicians regarding the rights of sexual minorities has changed and what arguments are most often used to argue against them there will be a research about the disinformation cited by politicians about LGBT+ rights and the LGBT+ community. The research will be made in the period 2005 - 2009 and 2018 - 2021 and a typology of the disinformation expressed will be developed and disinformation refuted with the help of academic resources. Rebuttal is essential to provide a factual explanation for people's misunderstandings about sexual minorities. Some of the most pressing problems for politicians misunderstanding of LGBT + rights are the historically negative perception of sexual minorities under the influence of propaganda during the Latvian Socialist Soviet Republic and the conservatism of Christian denominations in Latvia. At the same time, an examination of the arguments put forward by politicians between the two periods leads to the conclusion that understanding of sexual minorities and their rights has improved, as the most dangerous narratives of information are not spread as much between 2018 - 2021 as in 2005 - 2009. Public opinion changes over time, along with the political views of politicians.