Eiropas radikāli labēji populistisko partiju nostāja pret Krieviju

Abstract

Mūsdienās radikāli labēji populistiskās (RLP) partijas Eiropā no marginālām opozīcijas partijām ir kļuvušas par nozīmīgiem politiskajiem aktoriem. Neskaitot ideoloģiskos jautājumus, radikāli labēji populistiskās partijas no “tradicionālajām” Eiropas politiskajām partijām atšķir šo partiju ārpolitikas pozīcijas, kas bieži vien ir kritiskas pret Eiropas Savienību un NATO, bet simpatizējošas Krievijai. Par to liecina prominentāko Eiropas RLP partiju, piemēram, “Alternatīva Vācijai” un Rassemblement National prokrieviskās pozīcijas jautājumos par Krimas aneksiju un sankciju piemērošanu Krievijai. Bakalaura darba tēma ir “Eiropas radikāli labēji populistisko partiju nostāja pret Krieviju”. Pētījuma ietvaros tiek analizētas sešu Eiropas radikāli labēji populistisko partiju pozīcijas pret Krieviju. Lai iegūtu Eiropas mēroga perspektīvu, ir iekļautas sekojošās partijas gan no Austrumeiropas, gan no Rietumeiropas: Igaunijas Konservatīvā Tautas partija (Igaunija), “Nacionālā apvienība” (Latvija), Fidesz (Ungārija), “Zviedrijas demokrāti” (Zviedrija), “Alternatīva Vācijai” (Vācija) un Rassemblement National (Francija). Pētījuma mērķi ir izpētīt RLP partiju nostāju pret Krieviju, un identificēt, vai visas RLP partijas ir iespējams dēvēt par prokrieviskām, vai pastāv arī izņēmumi. Pētījumā arī ir pievērsta papildus uzmanība partiju pozīciju maiņai attiecībā pret Krieviju kopš 2022. gada iebrukuma Ukrainā. Pētījuma izstrādē ir izmantota salīdzinošā gadījumu analīzes metode (comparative case study method). Teorētisko ietvaru veido RLP partiju ideoloģijas apraksts, kā arī tiek aprakstītas RLP partiju ārpolitikas pozīcijas un pozīcijas pret Krieviju. Pētījumā tiek secināts, ka Eiropas RLP partiju nostāja pret Krieviju ir dažāda – atsevišķas partijas ir piekopušas prokrieviskas pozīcijas, tomēr vairākas partijas ir neitrālas un pat pretkrieviskas. Kā arī, tiek secināts, ka Krievijas agresija Ukrainā ir samazinājusi prokrievisko sentimentu partijās.

Nowadays populist radical right (PRR) parties in Europe have evolved from marginal opposition parties to major political actors. Aside from ideological issues aside, PRR parties can be distigushied from “traditional” European political parties by their foreign policy positions, which are often critical of the European Union and NATO but sympathetic to Russia. This is reflected in the pro-Russian positions among the most prominent European RLP parties, such as Alternative for Germany and the National Rally, on issues regarding the annexation of Crimea and imposing sanctions on Russia. The bachelor thesis is titled "European populist radical right parties stance on Russia". The thesis examines the positions of six European radical right populist parties towards Russia. The following parties from both Eastern and Western Europe were included in order to provide a pan-European perspective: Conservative People's Party of Estonia (Estonia), National Alliance (Latvia), Fidesz (Hungary), Sweden Democrats (Sweden), Alternative for Germany (Germany) and National Rally (France). The main objectives of the study are to investigate the position of PRR parties towards Russia and to identify whether all RLP parties can be described as pro-Russian or there are some exceptions. The study also focuses if the parties have changed their opinion on Russia in light of the 2022 Russian invasion of Ukraine. This study employs the comparative case study method. In the theoretical the ideology of PRR parties is examined. Furthermore, the foreign policy positions and positions towards Russia of PRR parties are described. The study concludes that the positions of European PRR parties towards Russia are diverse: while some parties are pro-Russian, several parties hold a neutral and even anti-Russian stance. The study also concludes that Russia's aggression in Ukraine has reduced pro-Russian sentiment in the examined parties.