Salaspils nometnes reprezentācija ieslodzīto vēstulēs
Автор
Birzniece, Māra
Co-author
Latvijas Universitāte. Sociālo zinātņu fakultāte
Advisor
Zelče, Vita
Дата
2022Metadata
Показать полную информациюАннотации
Maģistra darba temats ir “Salaspils nometnes reprezentācija ieslodzīto vēstulēs”, un tā mērķis ir pētīt komunikācijas, attiecību, apstākļu, emociju reprezentāciju Salaspils nometnes ieslodzīto rakstītajās vēstulēs un analizēt cenzūras un pašcenzūras nozīmi tajās. Darba teorētiskā daļa ietver interpersonālās komunikācijas jēdzienu, vēstuļu komunikāciju, sociālās reprezentācijas, tās pieejas un komunikatīvos mehānismus, cenzūru un tās izpausmi totalitārisma režīmā, kā arī pašcenzūras jēdzienu un tehnikas. Pētījuma rezultāti iegūti ar kvantitatīvās un kvalitatīvās kontentanalīzes palīdzību. Pētījuma rezultāti liecina, ka vēstules izmantotas kā attiecību starp tuviniekiem uzturētājas, šai kategorijai veidojot lielāko īpatsvaru vēstuļu saturā, un komunikācija veidojas personiskā līmenī. Komunikācija visbiežāk veidojusies diadiska un selektīva, izmantota attīstības pieeja, sarakstē iesaistītajiem cilvēkiem mijiedarbojoties psiholoģiskajā informācijas līmenī. Vēstuļu saturā parādās informācija arī par komunikācijas traucējumiem. Objektivizēti tādi vārdi kā: “viegli pagatavojami produkti”, “darbs”, “nehigiēniski apstākļi”, “higiēna”. Cenzūras un pašcenzūras klātesamība novērtēta ar cenzūras zīmogu korespondencē, kur tas parādās 24 vēstulēs. Pašcenzūra šādās vēstulēs novērojama izteikti, jo negatīva informācija par nometni parādās minimāli; pašcenzūras klātbūtni iespējams analizēt, salīdzinot vēstules, kurām cenzūras zīmoga nav – tajās izteikti parādās negatīva informācija par nometni. Pārsvarā vēstulēs izmantota pašcenzūras apspiešanas un interpretācijas tehnika. The title of the master’s thesis is “Representation of Salaspils Camp in Letters Written by Its Prisoners” and its aim is to study the representation of communication, relationships, circumstances and emotions in letters written by Salaspils camp prisoners and to analyze the importance of censorship and self-censorship in them. The theoretical part of the work includes the concept of interpersonal communication, letter communication, social representation, its approaches and communicative mechanisms, censorship and its expression in the totalitarian regime as well as the concept and techniques of self-censorship. The results of the study were obtained with the help of quantitative and qualitative content analysis. The results of the research show that letters have been used to maintain relationship between relatives, with this category accounting for the largest share in the content of letters, and that communication is formed on a personal level. Communication is most often dyadic and selective, a developmental approach is used, with people interacting on a psychological level of information. Interference in communication is also acknowledged in the content of the letters. Words such as “easy-to-prepare products”, “work”, “unhygienic conditions”, “hygiene” are objectified. The presence of censorship and self-censorship was assessed by the stamp of censorship in correspondence, where it appears in 24 letters. Self-censorship is evident in such letters, as negative information about the camp is minimal; the presence of self-censorship can be analyzed by comparing letters that do not have a censorship stamp – they contain negative information about the camp. Authors of the letters mostly use the self-censorship technique of suppressing information and setting the content for interpretation. Keywords: interpersonal communication, letters, social representation, censorship, self-censorship, content analysis.