Bērnības piesaistes attiecību saistība ar dzīvesspēku jauniešiem

Abstract

Bakalaura darba pētījuma mērķis ir noskaidrot kāda saistība pastāv starp bērnības piesaistes attiecību un dzīvesspēka raksturojošiem faktoriem jauniešu vecumā. Pētījuma jautājums ir kādas saistības pastāv starp bērnības piesaistes attiecību un dzīvesspēku raksturojošiem faktoriem jauniešu vecumā. Pētījumā piedalījās 53 dalībnieki, no tiem 45 sievietes un 8 vīrieši, vecumā no 18 līdz 25 gadiem, kuriem bērnības piesaistes attiecības tika pētītas, izmantojot Vecāku un vienaudžu piesaistes aptauju (The Inventory of Parent and Peer Attachment, Armsden & Greenberg, 1987. Latvijā adaptējusi Lubenko, J., 2007), kā arī dzīvesspēka pētniecībai tika izmantota Dzīvesspēka aptauja pieaugušajiem (RSA Resilience Scale for Adults, Hjemdal et al, 2001. Latvijā adaptējusi Sovere, L., 2010). Pētījumā iegūtie rezultāti norāda uz vairākām statistiski nozīmīgām saistībām starp bērnības piesaistes attiecību ar māti raksturojošiem faktoriem un dzīvesspēku jauniešiem- pastāv statistiski nozīmīgi pozitīva staistība starp piesaistes raksturojošo savstarpējo uzticēšanos un dzīvesspēka ģimenes saskaņu, sociāliem resursiem, kā arī strukturēto stilu; komunikācija ir statistiski nozīmīgi pozitīvi saistīta ar sevis uztveri, nākotnes uztveri, sociālo kompetenci, ģimenes saskaņu, sociāliem resursiem un strukturēto stilu; emocionālā atsvešināšanās ir statistiski nozīmīgi negatīvi saistīta ar ģimenes saskaņu, sociālajiem resursiem, kā arī strukturēto stilu. Savukārt, bērnības piesaistes attiecību ar tēvu rezultāti uzrāda šādas saistības- savstarpējā uzticēšanās ir statistiski nozīmīgi pozitīvi saistīta ar nākotnes uztveri un ģimenes saskaņu; komunikācija ir statistiski nozīmīgi pozitīvi saistīta ar nākotnes uztveri, sociālo kompetenci, ģimenes saskaņu un sociāliem resursiem; emocionālā atsvešinātība ir statistiski nozīmīgi negatīvi saistīta ar nākotnes uztveri un ģimenes saskaņu. Pētījuma rezultāti sniedz atbildi uz pētījuma jautājumu, tādēļ var apgalvot, ka bakalaura pētījuma darba mērķis ir sasniegts.

The aim of the bachelor’s study was to examine the relationship between childhood attachment relationship and resilience factors in young adulthood.The researh question is what is the association between childhood attachment relationhip and resilience factors in young adults. The study involved 53 participants, including 45 woman and 8 men, age from 18 to 25. The childhood attachment was studied using The Inventory of Parent and Peer Attachment (Armsden, Greenberg, 1987). The resilience was studied using RSA Resilience Scale for Adults (Hjemdal et al., 2001). The results of the study indicate a number of statistically significant relationships between childhood attachment relationship with mother and resilience factors in young adulthood: there is a statistically significant positive correlation between trust and family cohesion, social resources and structured style; communication and perception of self, perception of future, social competence, family cohesion, social resources and structured style ; statistically significant negative correlation between alienation and family cohesion, social resources and structured style. The results of the childhood relationship with the father show such a relationships as- statistically significant positive correlation between trust, perception of future and family cohesion; communication and perception of future, social competence, family cohension and social resources; statistically significant negative correlation between alienation and perception of future and family cohension. The results of the research provide an answer to the research question, therefore it can be stated that the goal of the bachelor's study has been achieved.