Depresijas, trauksmes un stresa rādītāju izmaiņas jauniešiem pēc sarunbota lietošanas

Abstract

Darba mērķis bija pētīt sarunbota lietošanas ietekmi uz depresijas, trauksmes un stresa rādītājiem. Pētījumā piedalījās neklīniska izlase – 49 sievietes (kontroles grupa n=22, eksperimentālā grupa n=27), no 18 līdz 30 gadiem. Eksperimentālā grupa divas nedēļas lietoja sarunbotu, bet kontrolgrupa ieguva informāciju, lasot pašpalīdzības materiālu. Lai noteiktu rādītājus, pirms un pēc eksperimenta dalībnieces pildīja Depresijas, trauksmes un stresa skalu DASS21 (Lovibond & Lovibond, 1995, adaptācija latviešu valodā Vanags & Raščevska, 2015). Iegūtie rezultāti liecina, ka nav novērojama statistiski nozīmīgas atšķirības starp eksperimentālās un kontrolgrupas pirmajiem un otrajiem depresijas, trauksmes un stresa rādītājiem, kā arī starp abām grupām pirmā un otrā mērījuma rādītājos.

This study aimed to investigate the effect of the use of chatbot on levels of depression, anxiety, and stress. A non-clinical sample of 49 women (control group n = 22, experimental group n = 27) aged 18 to 30 years participated in the study. The experimental group used a chatbot for two weeks, while the control group obtained information by reading self-help material. To determine the indicators, before and after the experiment, the participants performed the Depression, Anxiety, and Stress Scale DASS21 (Lovibond & Lovibond, 1995, adaptation in Latvian Vanags & Raščevska, 2015). The results show that there are no statistically significant differences between the first and second indicators of depression, anxiety, and stress in the experimental and control groups, as well as between the two groups in the first and second measurement indicators.