• English
    • Latviešu
    • Deutsch
    • русский
  • Help
  • русский 
    • English
    • Latviešu
    • Deutsch
    • русский
  • Войти
Просмотр элемента 
  •   Главная
  • B4 – LU fakultātes / Faculties of the UL
  • A -- Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultāte / Faculty of Education Sciences and Psychology
  • Bakalaura un maģistra darbi (PPMF) / Bachelor's and Master's theses
  • Просмотр элемента
  •   Главная
  • B4 – LU fakultātes / Faculties of the UL
  • A -- Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultāte / Faculty of Education Sciences and Psychology
  • Bakalaura un maģistra darbi (PPMF) / Bachelor's and Master's theses
  • Просмотр элемента
JavaScript is disabled for your browser. Some features of this site may not work without it.

Dzīvesspēka un stresa līmeņa atšķirības dažādās vecumgrupās Covid-19 pandēmijas laikā

Thumbnail
Открыть
299-87396-Sapolovska_Ksenija_ks19104.pdf (401.0Kb)
Автор
Šapolovska, Ksenija
Co-author
Latvijas Universitāte. Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte
Advisor
Sebre, Sandra Beatrice
Дата
2022
Metadata
Показать полную информацию
Аннотации
Pētījuma mērķis bija izpētīt atšķirības dzīvesspēka un stresa līmeņa rādītājos dažādās vecuma grupās, kā arī izpētīt dzīvesspēka un stresa līmeņa saistības, kā arī izpētīt iespējamo Covid-19 pandēmijas laika stresoru novērtējumus katrā vecuma grupā. Pētījumā piedalījās 172 respondenti (125 sievietes, 47 vīrieši), kas tika sadalīti trīs vecumgrupās: topošie pieaugušie (20-29 gadi), agrīnie pieaugušie (30-39 gadi), vidējie pieaugušie (40-49 gadi). Pētījuma dalībnieki aizpildīja trīs aptaujas: Dzīvesspēka aptauja pieaugušajiem, Uztvertā stresa skala un Iespējamie stresori Covid-19 pandēmijas laikā. Iegūtie rezultāti norāda atšķirības stresa un dzīvesspēka līmenī dažādu vecumgrupu ietvaros: vidējo pieaugušo stresa līmenis bija viszemākais; agrīno pieaugušo dzīvesspēka līmenis bija visaugstākais. Stresa rādītājam bija konstatēta negatīva korelācija ar dzīvesspēka līmeni. Saistībā ar norādītajiem Covid-19 pandēmijas laika stresoriem topošie pieaugušie vairāk raizējās par sociālās dzīves ierobežojumiem, agrīnie un vidējie pieaugušie vairāk raizējās par ģimenes locekļu veselību.
 
The aim of this study was to investigate the differences in resilience and stress levels across different age groups, as well as to examine the associations between resilience and stress levels, as well as to explore the evaluation of possible Covid-19 pandemic stressors in each age group. The study included 172 respondents (125 women, 47 men), who were divided into three age groups: emerging adults (20-29 years), early adults (30-39 years), and middle-aged adults (40-49 years). Participants completed three surveys: Resilience Scale for Adults, Perceived Stress Scale, and Possible Stressors during the Covid-19 Pandemic. The obtained results indicate differences in the level of stress and resilience across different age groups: middle-aged adults reported the lowest level of stress; early adults reported the highest resilience. Stress level was negatively correlated with the level of resilience. Regarding the possible stressors during the Covid-19 pandemic, emerging adults were more concerned about the limitations of social life, and early and middle-aged adults were more concerned about the health of family members.
 
URI
https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/60534
Collections
  • Bakalaura un maģistra darbi (PPMF) / Bachelor's and Master's theses [11309]

University of Latvia
Контакты | Отправить отзыв
Theme by 
@mire NV
 

 

Просмотр

Весь DSpaceСообщества и коллекцииДата публикацииАвторыНазванияТематикаЭта коллекцияДата публикацииАвторыНазванияТематика

Моя учетная запись

Войти

Статистика

Просмотр статистики использования

University of Latvia
Контакты | Отправить отзыв
Theme by 
@mire NV