Vadības, uzmanības funkciju un apstrādes ātruma spēju heterogenitāte bērniem ar un bez UDHS

Abstract

Pētījuma mērķis bija izpētīt vadības, uzmanības funkciju un informācijas ātruma spēju heterogenitāti bērniem ar un bez UDHS. Kā arī noskaidrot vai pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības šajās spējās starp abām grupām. Pētījumā piedalījās 76 bērni vecumā no 8-13 gadiem, kas tika sadalīti divās grupās: UDHS grupā - 46 bērni (M = 10,08; SD = 1,67), kontroles grupā – 30 bērni (M = 9,41; SD = 1,60). Lai aprēķinātu kognitīvo spēju rādītājus, tika izmantotas četras metodes: Strūpa vārdu un krāsu tests, Simbolu šifrēšanas tests, Ciparu atmiņas tests un Nepārtrauktās veiktspējas tests. Pētījuma rezultāti tikai daļēji atklāj nozīmīgas atšķirības starp grupām – kavēšanas kontroles traucējumu rādītājos. Savukārt, kognitīvo spēju profilu analīze atklāj plašu profilu heterogenitāti gan UDHS, gan kontroles grupā. Profilu analīze atklāj, ka bērni ar UDHS piedzīvo izteiktākas kognitīvo spēju grūtības. Vienlaikus var novērot, ka ne visi bērni tās piedzīvo. Tāpat jāsecina, ka daļai bērnu ar UDHS kognitīvo spēju profili ir līdzīgi tipiski attīstīto bērnu profiliem, liekot domāt, ka tādos gadījumos ir maz atšķirību starp UDHS un tipiski attīstītiem bērniem. Secinājumu sadaļā tiek analizēti iespējamie pētījuma ierobežojumi un ieteikumi turpmākajiem pētījumiem.

The aim of the study was to research the heterogeneity of executive, attentional functions, and information processing speed abilities in children with and without ADHD. As well as to find out whether there are statistically significant differences in these abilities between the two groups. The study involved 76 children aged 8-13 years, which were divided into two groups: ADHD group - 46 children (M = 10.08; SD = 1.67) and control group - 30 children (M = 9.41; SD = 1,60). Four methods were used to calculate cognitive ability measurements: the Stroop Word and Color Test, the Symbol Digit Modalities Test, the Digit Span Test, and the Continuous Performance Test. The results of the study only partially reveal significant differences between the groups in the measurements of inhibition control deficits. In turn, the analysis of cognitive ability profiles reveals a wide range of profile heterogeneity in both the ADHD and control groups. Profile analysis reveals that children with ADHD experience more severe cognitive impairments. At the same time, not all children experience them. It should also be noted that the profiles of some children with ADHD have similar cognitive profiles to those of typically developed children, suggesting that in some cases there are just few differences between ADHD and those of typically developed children. In conclusion section author analyzes the possible limitations of the study and recommendations for future research.